Nesen tika ziņots ka, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un viņas vīrs Imants, bija spiesti uz laiku pamost Rīgu, jo viņu dzīvoklī tika konstatēti nopietni remontdarbi, kas prasīja īslaicīgu evakuāciju.
Izrādijās, ka Brīvības ielas mājoklī, kur Vaira un Imants dzīvo, lifts ir salūzis un tam nepieciešams trīs mēnešu remonts. Imants norāda, ka no sestā stāva uz leju un atpakaļ kāpt ir neiespējams uzdevums, tāpēc viņi abi plāno šajā laikā pamest Rīgu un pārcelties uz laukiem.
Tomēr tas nav viss. Noticis vēl viens nepatīkams pavērsiens.
Kā grāmatā atklājis Imants, neilgi pirms kāzām tika noz*gti laulības gredzeni, ko viņš bija iegādājies un ielicis rakstāmgalda atvilktnē.
Pārvācoties, mantas tika izkrāmētas uz ielas, tostarp arī atvilktnes. Vēlāk Imants pamanīja, ka gredzeni atvilktnē vairs nav. Visticamāk, tos bija paņēmis kāds garāmgājējs.
Viņš atgriezās uz to pašu veikalu, paskaidroja situāciju, un viņam pārdeva jaunu gredzenu pāri par puscenu.
Kopš Imants uzvilka gredzenu Vairas pirkstā, viņi ir precējušies jau 64 gadus, jo apprecējās 1960. gadā.
Kā Imants ar Vairu iepazinās?
Abus savulaik kopā ir aktīvi darbojušies trimdas latviešu organizācijās.
“Kanādā tika organizēti latviešu jaunatnes svētki, Imants bija viceprezidents rīkotāju grupai, kuru vadīja Bruno Rubess. Sēdes ievilkās līdz vēlai naktij, tramvaji vairs nekursēja, bet Imantam bija automašīna un viņš sāka piedāvāt Vairu aizvest mani mājās. Vēlāk jau arī regulāri aicināja uz grieķu restorāniņu turpat netālu, apkalpotāji jau mūs pazina,” – attiecību sākumu ar vīru atceras Vaira Vīķe-Freiberga.
Vaira atzina, ka tajos gados no vecākās paaudzes puses uz jauniešu attiecībām vēl bija liels spiediens: “Mana māte sāka uzstāt – sak, jūs tik bieži redz kopā, bet jūs neesat pat saderinājušies! Nonāksi vēl ļaužu valodās! Es viņai saku – mammu, te nav Latvijas lauki, un laiki arī ir citi. Tādu teicienu vispār neviens sen nelieto…”
Tomēr pienācis tas brīdis, kad Imants, ievērojot kanādiešu tradīcijas, Jaungada naktī uzdāvināja briljanta gredzenu, un abi steidzās ziņot šo priekšlasījumu Vairai vecākiem.
Vīķe-Freiberga smejās, jo mātei atkal nebija bijusi viņa prātā: “Viņa gāja “pa gaisu”! Kā jūs tā varējāt, viņa teica! Izrādās, viņasprāt, Imantam pirms tam bija jāprasa mana roka maniem vecākiem. Ja tagad no laika distances padomāju – mammai vienkārši patika rīkot drāmas. Tā bija gan ar manām precībām, gan vēlāk, kad precējās mans jaunākais pusbrālis.”