Gustava Mālera 5. simfonija – varena, krāšņa un aizkustinoša – jau 14.oktobrī Nelsona un “Gewandhaus” orķestra izpildījumā

Gustava Mālera (1860-1911) 5.simfonija tiek dēvēta par vienu no tradicionālākajiem un tajā pat laikā vienu no aizkustinošākajiem komponista skaņdarbiem, kas ietver teju visu cilvēcisko emociju gammu, teica Leipcigas “Gewandhaus” orķestra un Andra Nelsona koncerta organizators Andrejs Žagars.

To pavisam drīz, 14.oktobrī, klausītāji varēs baudīt Latvijas Nacionālajā operā. Koncertam paredzētas divas daļas. Vakara pirmajā daļā orķestris un Nelsons muzicēs kopā ar virtuozo trompetistu Hokanu Hardenbergeru, bet otrajā daļā atskaņos Mālera 5.simfoniju.

Mālers 5.simfoniju komponēja 1901.gadā un 1902.gada vasarā. Zīmīgi, ka 1901. gadā viņu skāra nopietnas veselības problēmas. Komponists cieta no spēcīgas asiņošanas, tās dēļ viņš esot bijis tuvu nāvei. Veselības atgūšanai Mālers pārcēlās uz villu Maiernigā, Vīnes aristokrātu iecienītā Vertas ezera krastā, kur uzsāka darbu pie simfonijas un satika topošo sievu Almu.

Gluži kā Mālera sarežģītais dzīves posms brīdī, kad tika komponēta 5.simfonija, arī pats skaņdarbs sākas ar heroisku cīņu, pārtop par sēru maršu, kam seko nebēdnīgs, trakulīgs skerco un sapņaini lirisks adadžeto, lai izskanētu starojošā, korālī balstītā finālā.

“Gustava Mālera 5. simfonijas adadžeto ir mīlestības vēstule, veltījums viņa sievai Almai – dziļš un ļoti aizkustinošs skaņdarba mirklis. Neskatoties uz dažādām 5. simfonijas interpretācijām, manuprāt, mūzikas varenums ir tajā, ka to nav iespējams izteikt vārdos. Mūziku var tikai izspēlēt. Brīnišķīgi, ja skaņdarbs spēj saviļņot klausītāju, tas ir būtiskākais skaņdarba mērķis,” intervijā stāsta Andris Nelsons.

Pretstatā 1.simfonijai, kas tapa laikā, kad komponistam bija vien 27 gadi, 5.simfonija tika komponēta laikā, kad Mālera vārds jau bija plaši izskanējis mūzikas aprindās. Tolaik viņš bija Vīnes operas direktors un Vīnes Filharmonijas diriģents.

Zīmīgi, ka līdz ar 5.simfoniju kontrapunkts jeb daudzbalsības veids, kura pamatā ir vairāku patstāvīgu melodiju vienlaicīgs skanējums un attīstība, kļūst par nozīmīgu elementu Mālera turpmākajos darbos. Iespējams, šādi Mālers izrādīja cieņu Johanam Sebastianam Baham, kurš bija viens no Mālera iecienītākajiem komponistiem un virtuozākajam kontrapunkta meistariem.

“5.simfonija ir Mālera iekšējā drāma, tā ir teatrāli krāšņa un vienlaikus, kā atzīst vairāki mūzikas kritiķi, tajā radikāli un izsmalcināti ir pārstāvētas tradicionālās mūzikas formas. Esmu pārliecināts, ka spožā “Gewandhaus” orķestra un Andra Nelsona izpildījumā klausītājs varēs izjust šā skaņdarba varenumu,” tā Žagars.

Jau no 2018. gada sākuma Andris Nelsons ir Leipcigas “Gewandhaus” orķestra mākslinieciskais

vadītājs. Mākslinieciskais kolektīvs šogad jau ir koncentrējis koncertējis Londonā, Stokholmā, Maskavā, Sanktpēterburgā, Helsinkos un 13. un 14. oktobrī viesosies Latvijā.

14.oktobra koncerta pirmajā daļā kopā ar orķestri muzicēs harizmātiskais zviedru trompetists, izcilais virtuozs, viens no mūsdienu ievērojamākajiem trompetes spēles meistariem Hokans Hardenbergers. Koncertam izvēlēts pazīstamā 20.gadsimta vācu avangarda komponista Brenda Aloiza Cimmermana Trompetes koncerts “Nobody knows the trouble I see”. Koncerta 2. daļa atvēlēta Mālera piecdaļīgajai 5.simfonijai.

Savukārt Mālera 1. simfonija Andra Nelsona vadībā izskanēs 13. oktobra koncerta 2. daļā, 1. daļā kopā ar orķestri dziedās soprāns Kristīne Opolais.

Mālers sarakstījis deviņas simfonijas, desmitā diemžēl palika nepabeigta, monumentālo opusu “Dziesma par zemi” diviem solistiem ar orķestrim, solo dziesmas, kantāti un klavierkvartetu. Simfonijas tapušas laikā no 1884. gada līdz pat Mālera dzīves priekšpēdējam gadam.

Uz koncertu 14.oktobrī biļetes var iegādāties “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un tiešsaistē www.bilesuparadize.lv . Biļešu cena: no 35 līdz 150 eiro.

Andra Nelsona un “Gewandhaus” orķestra koncertus organizē “Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fonds” sadarbībā ar “Baltic Musical Seasons”, “Latvija 100”, “Dzimuši Latvijā”. Koncertprogrammu atbalsta “Pastaiga”, “Grindex”, “Live Riga”, “Porsche” un “Latvijas Gāze”. Šie koncerti iekļauti Latvijas valsts simtgades koncertciklā “Dzimuši Latvijā”, un tie ir koncertcikla “Baltijas Muzikālās sezonas” 2018.gada sezonas noslēguma koncerti.

Koncertcikls „Dzimuši Latvijā” ir Latvijas valsts simtgades notikums, kuru atbalsta Kultūras ministrija. Koncertciklā Latvijas klausītājiem tiek piedāvāta iespēja pieredzēt gan Latvijas jauno talantu, gan jau starptautiski atzītu un pasaulē pieprasītu mūzikas zvaigžņu uzstāšanos Latvijas koncertzālēs.

“Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fonds” dibināts ar mērķi veicināt un attīstīt augstas raudzes kultūras projektus, īpaši izceļot mūzikas un mākslas nozares, piesaistot valsts, mecenātu un Eiropas fondu finansējumu.

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru