Ir lietas, kas jāpatur noslēpumā pat no mīļajiem; padoms no gudras vecmāmiņas

 

Par naudu

Viņa arī mani brīdināja pārāk atklāti nerunāt par naudu.

“Jūsu pašu drošībai,” viņa teica, saprotoši pamājot ar galvu, “un jo vairāk cilvēki zinās, jo vairāk viņi vēlēsies.”
Viņa vienmēr pieturējās pie sava iecienītākā sakāmvārda:

-Ja vēlaties paturēt draugu, nekad neaizdodiet viņam naudu.-

Par sapņiem un ambīcijām

Ikreiz, kad es ar sajūsmu stāstīju par jaunu mērķi, viņa pasmaidīja un teica: “Ja vēlaties likt Dievam smieties, pastāstiet Viņam par saviem plāniem!”

Speciālisti saka, ka mūsu plānu verbalizācija var pievilt mūsu prātus, liekot mums justies paveiktiem, samazinot mūsu vēlmi tos sasniegt.

Kad mēs runājam par saviem mērķiem, mūsu smadzenes jūtas priekšlaicīgi sasniegtas.

Šķita, ka manas vecmāmiņas gudrība atbilst mūsdienu psiholoģijai, brīdinot mani netērēt savu motivāciju, pāragri paziņojot par savām vēlmēm.

Par bailēm

Bailes ir tēma, kuru viņa man kategoriski aizliedza apspriest.

– Jo vairāk jūs runājat par savām bailēm, jo ​​lielāku spēku jūs tām piešķirat,- viņa teica ar bargu izteiksmi.
Kā izrādījās, viņai bija taisnība. Kavējoties pie bailēm un negatīvajām sekām, mēs tās izvirzām asākā fokusā, it kā aicinātu tās savā dzīvē.

Zinātne to apstiprina: psiholoģijas pētījumi liecina, ka, koncentrējoties uz savām bailēm, mēs stiprinām nervu ceļus mūsu smadzenēs, kas padara mūs uzņēmīgākus pret trauksmi. Un priekš kam?

Ja nevari pateikt neko labu par savu dzīvi, klusē. Vienmēr būs cilvēki, kas būs gatavi jūs kritizēt.

Patiesībā viņas gudrība ir atspoguļota senos tekstos, piemēram, Tibetas grāmatā, kurā aprakstīts dvēseles ceļojums cauri baiļu un ilūziju posmiem. Viena grāmatas daļa saka, ka mēs saskarsimies ar savām bailēm atkārtoti, līdz mēs iemācīsimies tām stāties pretī.

Tikai apzinoties šīs bailes un ļaujot tām aiziet, dvēsele var turpināt savu ceļu uz apgaismību. Šajā ziņā klusēšana nav tikai noslēpumu glabāšana; tas ir veids, kā aizsargāt savu iekšējo mieru, ļaujot pārdomāt, nevis lieki uztraukties.

Par klusumu

Gadu gaitā mēs esam sapratuši, ka klusumam pašam ir spēks. Vērojot savus vārdus un domas, mēs aizsargājam ne tikai sevi, bet arī savus sapņus, attiecības un iekšējā miera sajūtu.

Vārds ir sudrabs, bet klusēšana ir zelts. Cik bieži mēs nenovērtējam šo vienkāršo patiesību.

Lasi vēl: Kāpēc jūs nevarat skatīties kaķim acīs: skatiens no kaķu psiholoģijas viedokļa

Galu galā dažas no dzīves vērtīgākajām pieredzēm ir domātas, lai to izbaudītu, nevis kliegtu par to no jumtiem.

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment