Pēc piecām minūtēm no lapenes iekliedzās Daniels, ka desa, zivs un ikri ir pazuduši.
Lilija steidzās pie galda pakaļ sievasmātei un atrada ļoti nepatīkamu ainu tukša galda izskatā. Desu šķīvis bija tukšs, ikru sviestmaizes bija apēstas vai palikušas pārkostas, bet sarkanā zivs vienkārši bija pazudusi no sviestmaižu virspusēm, it kā tās tur nekad nebūtu bijis – tikai ar biezpienu apsmērētas bagetes šķēles.
Pēteris un Sandis esot teikuši, ka viņi ir viesi un ka ir ieradušies uz ballīti, tāpēc viņiem vajadzētu kaut ko paēst.
Par cik Danielam, Timam, Maksim ēst netika ļauts, puikas arī neko neēda. Bet nelūgtie viesi tikmēr apēda visu, un tagad viņi prasa vēl.
– Nu, nu, nu, – kaimiņiene teica aizdomīgi mierīgā balsī. Kurš tagad ēdīs zivju zupu vai putru, ja jau ir apēstas sviestmaizes ar ikriem.
– Vecmāmiņ, mēs arī gribam šašliku, – sacīja viens no zēniem. – Tas garšīgi smaržo, un Daniels pastāstīja, ka viņa tēvs un vectēvs to gatavo jau sen.
Kaimiņiene tikai noteica un mudināja savus mazbērnus, ka uz šašliku viņus neviens nav aicinājis, tāpēc ir laiks doties mājās. Viņi paši to pagatavos, jo nevarot tak to prasīt no citiem cilvēkiem.
– Tās bija lieliskas brīvdienas, – Diānas vedekla bija sarūgtināta un ar asarām acīs devās uz vasarnīcu.
Dzimšanas dienas puisītis Daniels nesaprata, kāpēc mammas noskaņojums bija kļuvis slikts, un viņš ar brāļiem ļoti gribēja ēst. Lilija jutās vainīga par šo ideju, par to, ka zaudēja kontroli pār situāciju, un par nekaunīgo kaimiņu parādīšanos. Oskars pat piedāvāja sacelt skandālu un doties pie viņiem pēc kompensācijas.
– Ja esi nolēmis visu sabojāt vēl vairāk, tad uz priekšu, – teica Juris. – Tikai šī kaimiņiene nekad nav bijusi adekvāta, un tagad gaidīt no viņas ne tikai zaudējumu atlīdzību, bet arī banālu atvainošanos nav vajadzības.
– Ja ciematā ir veikals un tas strādā, iesaku steigties turp un nopirkt vismaz desu un sieru, vadoties pēc pieejamā sortimenta, – ieteica līgavainis. – Vienkārši mūsu ir daudz, visi ir izsalkuši, mums kaut kas jāizlemj.
Pagāja gandrīz stunda, līdz devāmies uz veikalu un pagatavojām jaunas sviestmaizes. Pa šo laiku cepta gaļa un zivis atdzisa, un bērnus nācās pabarot agrāk, jo viņi nevarēja sagaidīt vispārējo mielastu. Tad jubilārs un viņa brāļi pagalmā spēlēja bumbu, bet pieaugušie radinieki ar sabojātu garastāvokli cik nu varēja, baudīja pagatavotos ēdienus. Auksta gaļa, sažuvuši dārzeņi un sviestmaizes ar vārītu desu īpaši svētku noskaņu neradīja, tāpēc visi klusībā košļāja.
Dabas vērotājs Vilis Bukšs sniedzis pirmās prognozes par to, kad gaidāms sniegs
– Atvainojos par nepatīkamo situāciju, – Lilija centās apspiest kaklā ieplūdušo kunkuli. – Man šķita, ka viss bija pārdomāts krāšņiem svētkiem, taču nespēju uzreiz izstumt nekaunīgo kaimiņieni.
– Māmiņ, neuztraucies, – dēls centās viņu nomierināt. – Principā neviens nepalika izsalcis, šašliks iznāca lielisks, un pat nedaudz palika pāri.
– Jā, bet palika arī slikta pēcgarša, – Lilija nespēja nomierināties. – Es pat nedomāju, ka kaimiņu mazbērni būs tik veikli.
– Mēs tik un tā gribējām doties uz pilsētu, – atbalstīja Lilijas māsīca. – Uzskatīsim šodienas pasākumu par izmēģinājumu, un nākamajā nedēļas nogalē tā pati grupa dosies uz izklaides centru. Visi atbalstīja ideju un paziņoja, ka parūpēsies par visiem organizatoriskajiem pasākumiem.
Zēniem iecere par izklaides parku patika. Principā viņi šodien bija apmierināti ar visu, jo bija visi svētku atribūti: viesi, gardumi un iespēja spēlēties. Pieaugušie jutās neērti nepatīkamās situācijas ar kaimiņieni dēļ, ko viņi vienojās aizmirst un pie tēmas vairs neatgriezties.
Tiesa, vēlāk nācās uzzināt, ka kaimiņiene Anna pusei rajona pastāstījusi “par kaimiņu alkatību”, kuri nebija gatvi iedot pat gabalu gaļas viņas mazbērniem. Par sviestmaizēm, ikriem un lasi viņa gan neko nestāstīja, to daļu viņa izvēlējās noklusēt… Viņa neuzskatīja sevi par nekaunīgu un savus mazbērnus par nešpetniem, vienkārši viņai nav paveicies ar kaimiņiem…