Ja tu saskaries ar pastāvīgu, spēcīgu nemieru, tas laika gaitā var bojāt tavas smadzenes.
Pētījuma laikā, cilvēkiem, kuriem bija augsts stresa un nemiera līmenis – tas izpaužas kā konstanta uztraukšanās vai saspringuma sajūta, kā arī fiziski simptomi, tādi kā vēdergraizes, kaut kādā brīdī 28 gadu pētījuma laikā tika novērots tas, ka palielinās vājprātības risks aptuveni par 1,5 reizēm.
Eksperti īsti neizprot saistību, tomēr ir varianti.
“Kad mēs piedzīvojam nemieru un stresu, mēs izdalām vairāk stresa hormona kortizola,” apgalvo vadošais pētījuma autors Endrjū Petkus.
Kortizols var būt noderīgs īsā laika periodā, piemēram, tad, kad tev nākas koncentrēties darbam un būt produktīvākam.
Tomēr ilgtermiņā tas var bojāt tavu galvas smadzeņu centrālo daļu, kas ir saistīta ar ilglaicīgas atmiņas veidošanos un emocionālajām reakcijām.
Zinātnieki nav pārliecināti, ka stresa un nemiera ārstēšana palīdzēs izvairīties no vājprāta, bet tas ir kaut kas, ko E.Petkus cer nākotnē izpētīt un atrisināt.
Tādēļ labāk centies nomierināties, izveidot vieglāku dienas režīmu, nesatraukties par sīkumiem un censties vienkārši atslābināties.
Avots: www.menshealth.com
Tevi noteikti interesēs
- Sinoptiķi ir mainījuši prognozes par šī gada pavasari: “Iespējams šogad nāksies izlaist”
- Daudzi Latvijas kaķu īpašnieki var tikt pie 2500 eiro soda, ja savu murrātāju laiž brīvsolī: kas jāzina
- Uz Latvijas pusi tuvojas ciklons “Kristīne”: vai tuvākajās dienās jutīsim tā ietekmi uz laikapstākļiem
- Vēdiskā astrologa Ata Zariņa vēstījums: “2026. gads ir klāt un lielais atmaksas laiks ir sācies”
- Izīrēju radiem savu Purvciema dzīvokli; vēlāk stipri nožēloju
- “Kā lai pasaka vecākiem, ka naudas restorānam un kino nav” Artūrs jautāja sievai






