Ja tu saskaries ar pastāvīgu, spēcīgu nemieru, tas laika gaitā var bojāt tavas smadzenes.
Pētījuma laikā, cilvēkiem, kuriem bija augsts stresa un nemiera līmenis – tas izpaužas kā konstanta uztraukšanās vai saspringuma sajūta, kā arī fiziski simptomi, tādi kā vēdergraizes, kaut kādā brīdī 28 gadu pētījuma laikā tika novērots tas, ka palielinās vājprātības risks aptuveni par 1,5 reizēm.
Eksperti īsti neizprot saistību, tomēr ir varianti.
“Kad mēs piedzīvojam nemieru un stresu, mēs izdalām vairāk stresa hormona kortizola,” apgalvo vadošais pētījuma autors Endrjū Petkus.
Kortizols var būt noderīgs īsā laika periodā, piemēram, tad, kad tev nākas koncentrēties darbam un būt produktīvākam.
Tomēr ilgtermiņā tas var bojāt tavu galvas smadzeņu centrālo daļu, kas ir saistīta ar ilglaicīgas atmiņas veidošanos un emocionālajām reakcijām.
Zinātnieki nav pārliecināti, ka stresa un nemiera ārstēšana palīdzēs izvairīties no vājprāta, bet tas ir kaut kas, ko E.Petkus cer nākotnē izpētīt un atrisināt.
Tādēļ labāk centies nomierināties, izveidot vieglāku dienas režīmu, nesatraukties par sīkumiem un censties vienkārši atslābināties.
Avots: www.menshealth.com
Tevi noteikti interesēs
- Siltums sāks atkāpties un ieradīsies rudens: meteorologs Toms Bricis negaidīti maina laika prognozi nākošajai nedēļaiby Laura Andersone
- Vienīgā skaidrā pazīme, kas atklāj cilvēku, no kura labāk turēties tālāk (Sartra doma)by Rinalds Bergmanis
- Atvasara nebūs, un ar to nevar rēķinieties: sinoptiķi saņēmuši jaunus datus — kam gatavoties septembra vidūby Sandra Vīgante