Kā regulāras fiziskās aktivitātes var uzlabot tavas prāta spējas?

Rezultāti atklāja, ka tiem, kuri bija labākā fiziskajā formā, bija labāki rādītāji saistībā ar asins pieplūdi smadzenēm – tātad smadzenes saņēma arī vairāk skābekļa un citu svarīgu uzturvielu.

Kādā citā pētījumā tika novērota smadzeņu darbība pelēm, kur viena grupa tika turēta krātiņā ar riteni skriešanai, bet otrai grupai nebija šāda aprīkojuma. Rezultāti atklāja, ka pelēm, kurām bija pieejams  skriešanas ritenis, bija līdz pat trim reizēm vairāk jaunu smadzeņu šūnu.

Pētījuma līdzautore Henrieta van Prāga (Henriette van Praag) norāda, ka lielai daļai cilvēku fiziskā un mentālā veselība nešķiet savstarpēji saistītas. Tomēr šo priekšstatu ir mainījuši vairāki atklājumi eksperimentos ar grauzējiem. Proti, skriešana veicina jaunu neironu veidošanos.

Vēl kādā nesenā pētījumā ir atklāts, ka pat neliela pastaiga var palīdzēt smadzeņu darbībai.

Pitsburgas Universitātes pētnieki atklāja, ka pastaiga trīs dienas nedēļā par diviem procentiem palielina hipokampus daļu (smadzeņu daļu, kas ir atbildīga par atmiņu), kā arī citas smadzeņu daļas. Lai arī šāds rezultāts nešķiet nekas ievērības cienīgs, tas atbilst diviem gadiem no smadzeņu vecuma.

Salīdzinājumam, tiem, kuri skriešanu aizstāja ar vienkāršiem stiepšanās vingrinājumiem, tās pašas smadzeņu daļas pat nedaudz sarāvās.

Oksfordas Universitātes neirozinātniece Heidi Johansen-Berga (Heidi Johansen-Berg) skaidro, ka šobrīd ir svarīgi pētīt to, kā fiziskās un kognitīvās aktivitātes ietekmē smadzeņu uzbūvi, ņemot vērā arvien pieaugošās veselības problēmas visā pasaulē, kas saistītas ar vecuma ietekmē radīto smadzeņu darbības pasliktināšanos.

Arī citi eksperti norāda, ka fiziskās aktivitātes palīdz uzturēt mentālo veselību.

Ekseteras Universitātes profesore Linda Klēra (Linda Claire) stāsta, ka iešana, skriešana un riteņbraukšana var sniegt vajadzīgo stimulu smadzenēm, lai tās pēc iespējas ilgāk būtu veselas.

Arī profesors Džeimss Gudivins (James Goodwin) norāda, ka smadzeņu “nolietošanās” šķiet neizbēgama, taču tā nav, jo dzīvesveids ir tiešā veidā saistīts ar smadzeņu veselību.

Dr. Klāra Voltone (Clare Walton) no Alcheimera asociācijas stāsta, ka tas, kas nāk par labu sirdij, nāk par labu arī galvai, un cilvēkiem, kuri dzīves laikā ir aktīvi, ir mazāks demences risks. Viņa apgalvo, ka regulāras fiziskās aktivitātes starp visiem demenci ietekmējošajiem faktoriem ir viens no labākajiem risinājumiem.

Nav obligāti jāiet uz sporta zāli, bet pietiek ar 30 minūšu ilgu pastaigu vai jebko citu, kas paātrina sirdsdarbību. Tā var būt arī tenisa partija vai deju nodarbība. Ja ilgāku laiku neesi pievērsies fiziskām aktivitātēm, pakonsultējies ar savu ģimenes ārstu, kurš varētu ieteikt kaut ko piemērotu.

Avots: dailymail.co.uk