Kas gan vispār mīlestība tāda ir?
Tā ir aktīva ieinteresētība mīlas objekta dzīvē un attīstībā. Redz, visi runā: nav, ko mīlēt. Bet, vai jūs vispār spējat mīlēt? Mums principā mīlestība ir kā knupis:”Es bez tevis nevaru dzīvot”.
Bet, kas notiek ar mīlestību laika gaitā, kur tā pazūd?
Laika gaitā mīlestība kļūst arvien stiprāka un stiprāka…Bet, ja tā sākotnēji vispār nav bijusi, tad kļūst arvien sliktāk un sliktāk.
Kāda ir starpība starp vīrieša un sievietes uzskatu par laulību?
Vīrietis un sieviete laulību uztver vienādi. Bet, kur gan jūs esat redzējusi vīrieti un kur sievieti? Mums ir bikšnesēji un svārknesējas. Tad nu lūk, no sākuma ir jākļūst vai nu par vīrieti, vai par sievieti, un tikai pēc tam var veidot ģimeni. Ģimeni veidot ir tiesības tikai fiziski veselīgam, garīgi attīstītam un materiāli nodrošinātam cilvēkam. Šeit runa nav par nabadzīgiem neprofesionāļiem.
Ja attiecības ir sākušās ar intīmo tuvību, kāda nākotne tās sagaida?
Intīmajai tuvībai ir jānotiek pēc tam. Bet sākumā ir jābūt kopīgam pasaules redzējumam. Mīlestība nav tad, kad skatās viens uz otru, bet gan, kad abi skatās vienā virzienā. Kanādas zinātnieki ir izdalījuši četrus faktorus, kas ģimeni padara izturīgu. Pirmais – kopīgs pasaules redzējums. Otrais – kopīgas gastronomiskās garšas. Un tikai trešajā vietā ir intīmās attiecības. Ceturtais faktors, starp citu, ir vēlēšanās otru glāstīt. Bet, kad gultā tiek radīta ģimene – tur nekas labs nevar būt.
Vīrieši bieži vien sevi salīdzina ar tēviņiem un apgalvo, ka krāpšana ir obligāta…
Krāpšana rodas tad, ja cilvēki ir kļūdījušies dzīvesbiedra izvēlē. Ja tu esi kļūdījies un apprecēji/-usi neīsto cilvēku, tad, dabiski, sāk patikt kāds cits.
Kādas sievietes nekrāpj?
Fiziski veselas, garīgi attīstītas un materiāli neatkarīgas. Mūsu sievietēm ir trīs veidu seksuālie traucējumi: pedofīlija, zoofīlija un mazohisms. Pirmkārt, viņas nevis apprec vīru, bet gan paņem vīru audzināšanā. Otrkārt, dzīvo ar alkoholiķiem. Bet, kas ir alkoholiķis? Tas ir dzīvnieks. Un treškārt – cieš no mazohisma: viņām patīk, kad par viņām ņirgājas.
Ja sieviete ir fiziski vesela, materiāli neatkarīga, bet vairs ne jauna? Vai viņai ir mazāk iespējas?
Viņai tieši ir vairāk izredžu! Tā ir sieviete pati savā pilnbriedā. Viņa jau ir izveidojusies. Viņai nav vajadzīgs garnējums, viņai ir vajadzīgs bifšteks.
Kā sākotnējā randiņu stadijā veikt izpēti un noteikt, vai tas ir “tavs” cilvēks, vai tomēr nē?
Pēc komunikācijas, pēc žestiem, pēc ģērbšanās stila. Sokrāts teicis: “Pasaki man kaut ko, es gribu tevi ieraudzīt”. Vien pēc pāris frāzēm ir iespējams noteikt, kāds cilvēks ir jūsu priekšā, un vai jūsu pasaules redzējums ir vienāds.
Ja ir kādas nesakritības, vai sieviete var pieskaņoties vīrietim vai mēģināt viņu pāraudzināt?
Nē. Ir jāņem gatavā produkcija, un nevis pusfabrikāts. Jāprecās ir nobriedušiem cilvēkiem. Bet pāraudzināt var tikai vienu cilvēku – pašam sevi. Kļūdījies, tas nozīmē, ka jāiet katram savs ceļš. Un jāmeklē cits.
Kur labāk meklēt?
Tikai darbā. Kad vēro cilvēku darbā, tad redzi, kā viņš ir veidojies. Lūk, mēs tagad ar jums kopā strādājam, un jūs varat izveidot savu viedokli par mani…Bet satikšanās vakarā vai naktsklubos – tā ir meļu sanāksme.
Vai pēdējā laikā ir mainījušās sieviešu prasības?
Pēdējo simts tūkstoš gadu laikā tas nav mainījušās itin nemaz.
Bet kā ar to, ka tagad meitenes apprec tieši turīgus vīriešus?
Un pareizi dara. Tas nozīmē, ka nobriest. Bet arī pašai ir jābūt turīgai. Mums, diemžēl, lielākajai daļai sieviešu ir prostitūtu psiholoģija: atrast bagātu vīrieti, kurš barotu. Bet par to viņas plāno saimniekot un atdoties gultā. Lietas jāsauc īstajos vārdos: tā ir prostitūcija. Toties tagad ir daudz arī vīriešu, kurus varētu saukt par latentiem Alfonso, kuri meklē bagātas sievietes, bet paši attīstīties negrib.
Bet pastāv teorija, ka sievietei vīrietis ir tikai jāiedvesmo, jānodrošina viņam komfortabli apstākļi, paliekot viņa ēnā…
Jūs jaucat vīrieti ar bikšnēsātāju. Vīrietim nav vajadzīgs, lai viņu iedvesmotu. Viņš pats ir iedvesmots no sava darba un tā rezultātiem. Nedrīkst dzīvot sievietes vai vīrieša dēļ.
Bet bērnu dēļ?
Vēl jo vairāk nedrīkst… Bērni – tas ir kaut kas efemērisks. Bērni, lai kādi viņi arī būtu, labi vai slikti, vienalga 18 – 20 gados no tevis aizies. Sieviete un vīrietis ir tuvāk viens otram, bet bērni – tas ir kaut kas īslaicīgs. Mūsu mīlestības blakusprodukts.
Šķiršanās rezultātā sievietes paliek ar šo “mīlas produktu”, bet vīrieši apgalvo, ka nevēlas precēt sievieti ar bērnu…
Vīrietim (un nevis bikšnēsātājam) bērns no pirmās laulības nav problēma. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš ir gatavs bērns dēļ darīt visu, lai tikai mīļotā būtu blakus. Bet, kad pati sieviete uzskata, ka bērns – tas ir pats galvenais dzīvē, tad viņa laulībā nekad nebūs laimīga.
Pastāv viedoklis, ka laulības institūts izmirst, ka nākotne ir par alternatīviem kopdzīves veidiem. Kā jūs attiecaties pret šo viesošanās formu?
Civillaulības nav nemaz tik sliktas. Mēdz būt, ka cilvēki dzīvo civillaulībā – tas ir normāli. Bet tikko kā sareģistrējušies – tā sāka dzīvot slikti.
Kas ir šādu iemeslu cēlonis?
Tas, ka cilvēks vēlas būt brīvs. Formālas laulības viņu iekaļ važās. Zīmogs pasē gudram cilvēkam nemaina itin neko. Bet muļķim – maina.
Lasi vēl: Kāpēc brīvas sievietes tik bieži iekāro precētus nevis brīvus vīriešus? Atklāj N.Kuzmina, psiholoģe
Avots: all-4-woman.ru