Tomēr sabiedrības un kultūras spiediens izturēties “vīrišķīgi” attur viņus no sūdzēšanās, pat slimību vai savainojumu gadījumā. Jaunā pētījumā ir noskaidrots, ka vīrieši retāk vēršas pie ārsta, ja pamana kādus simptomus. Viņi cenšas nedomāt par sāpēm un rezultātā vēlāk saskaras ar vēl nopietnākām veselības problēmām.
Jau no mazotnes zēniem tiek teikts “esi taču vīrietis”. Viņiem liek apspiest emocijas, savaldīt asaras un nekad nesūdzēties.
Psiholoģes un pētījuma autores Diāna Sančesa un Marija Himelšteina velējās noskaidrot, vai un kādu iespaidu šāda “vīrišķības” nostāja atstāj uz cilvēka mūža garumu.
Tika veikti divi atsevišķi pētījumi, aptaujājot 800 vīriešu un 250 sieviešu par viņu veselības problēmām un uzskatiem saistībā ar vīrišķību un dzimumu. Vīriešu grupai lūdza ierasties uz ārstniecības iestādi, lai veiktu izmeklējumus pie medicīnas studentiem un medmāsām – gan sievietēm, gan vīriešiem.
Vīrieši, kuri sevi identificēja atbilstoši pieņemtajiem vīrišķības stereotipiem, izvēlējās doties pie ārstiem vīriešiem (kurus viņi uzskatīja par kompetentākiem), bet viņi bija atklātāki, kad runāja par saviem simptomiem ar sievietēm.
Sančesa skaidro, ka vīrieši nevēlējās izrādīt vājības vai to, ka viņu veselība ir atkarīga no cita vīrieša, lai arī tas ir ārsts. Sieviešu dzimuma ārstes viņi uztvēra kā saprotošākas un mazāk draudīgas, kas palīdzēja justies ērtāk, stāstot par savām problēmām.
Ņemot vērā vispārpieņemtos stereotipus sabiedrībā un kultūrā, vīriešiem ir jābūt drosmīgiem, stipriem, un jāpaļaujas tikai uz sevi. Himelšteina skaidro, ka sievietēm nav šādu jau iepriekš noteiktu vadlīniju, kas noteiktu, ka īstam sievietēm nevajadzētu tik ļoti satraukties par slimībām un simptomiem.
Avots: womansday.com
