Iemesls, kāpēc līdz 26. aprīlim nekādā gadījumā nevajadzētu sākt zāles pļaušanu, ir cieši saistīts ar dabas ritmiem un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Daudzi cilvēki nemaz nesaprot, cik nozīmīgs šis periods ir dzīvniekiem un augiem – bet, uzzinot, iemesli kļūst pavisam saprotami un liks aizdomāties, vai patiešām ir vērts steigties ar pirmo pļaušanu.
Līdz aprīļa beigām daba vēl tikai atdzīvojas pēc ziemas. Tieši šajā laikā kukaiņi, īpaši bites un tauriņi, sāk pamosties no ziemas miera un meklēt pirmos ziedošos augus – ziedošās pienenes, gaiļbiksītes un citas savvaļas puķes, kuras aug nepļautās platībās. Šie augi ir būtiski ne tikai kukaiņiem, bet arī putniem un citiem dzīvniekiem, kas no tiem barojas vai izmanto savām ligzdām.
Agrīna zāles pļaušana var apdraudēt šo sugu izdzīvošanu, iznīcinot viņu barības avotus un dzīvesvietas. Tieši šī iemesla dēļ vides eksperti un dabas aizstāvji aicina atturēties no zāles pļaušanas vismaz līdz 26. aprīlim – dodot iespējām attīstīties dzīvībai, kas ir nozīmīga visai ekosistēmai.
Protams, zāles pļaušana ir svarīga un tai ir daudz pozitīvu aspektu: Estētika – nopļauta zāle izskatās kārtīga un pievilcīga, Zālāja veselība – veicina gaisa, ūdens un saules piekļuvi augsnei, Drošība – samazina riskus, ko var radīt pāraugusi zāle, Ietaupījumi – novērš nevēlamu augu izplatību, kas var prasīt papildu līdzekļus, Bioloģiskā daudzveidība – pareizā laikā pļaujot, iespējams saglabāt dzīvnieku un augu līdzsvaru.
Tomēr viss ir jāveic atbilstošā brīdī. Tāpēc, pirms ķeries pie pļaušannas, vērts padomāt – varbūt vērts pagaidīt līdz 26. aprīlim, lai dāvātu dabai iespēju atdzimt pilnā spēkā. Tātad – šogad nesteidzies! Tavs pagaidīšanas lēmums var būt nozīmīgs solis pretī dabas saudzēšanai.
Lai arī zāles pļaušanai ir daudz priekšrocību, to nevajadzētu uzskatīt par viennozīmīgi labvēlīgu procesu, jo noteiktos apstākļos tai var būt arī savi trūkumi. Lūk, daži no tiem:
Laika un resursu ieguldījums: Zāles regulāra pļaušana prasa ievērojamu laiku, fizisko piepūli un finanšu resursus, īpaši, ja runa ir par lielākām teritorijām vai grūtāk pieejamām vietām. Tas nav vienreizējs uzdevums – tā ir regulāra rūpe, kas prasa arī uzturēt darba kārtībā atbilstošu tehniku.
Ietekme uz vidi: Pļaušana var radīt nevēlamu ietekmi uz dabu, īpaši tad, ja tajā tiek izmantoti ķīmiskie līdzekļi vai sintētiski mēslojumi. Šie produkti var piesārņot augsni, gruntsūdeņus un apkārtējo vidi, ja netiek ņemtas vērā ilgtspējas un ekoloģijas prasības.
Dabas daudzveidības apdraudējums: Intensīva zāles pļaušana var izjaukt dabiskās ekosistēmas līdzsvaru – tā var iznīcināt kukaiņu, putnu un citu dzīvnieku dzīvesvietas, kā arī barošanās vietas. Tas ir īpaši būtiski pavasarī, kad daudzas sugas atgriežas vai sāk ligzdošanu.
Un nu – par būtiskāko!
Astronumerologs Kristaps Baņķis sociālajos tīklos dalās ar svarīgu ieteikumu: zāli pirmo reizi šogad vēlams sākt pļaut ne agrāk kā no 26. līdz 28. aprīlim. Šo ieteikumu viņš saista ar Dižčika periodu – laiku, kad, pēc astroloģiskiem uzskatiem, tehnisko ierīču lietošana var novest pie to ātrākas nolietošanās vai bojājumiem.
Viņš brīdina: “Ja zāli sāksi pļaut agrāk, tehnika var biežāk lūzt, bet arī pašai zālei tas var radīt nevēlamas sekas ilgtermiņā – sliktāku augšanu vai citu problēmu parādīšanos.” Tāpēc pirms ķeries pie pļaušanas, apsver, vai maz ir vērts steigties – dažkārt mazliet pacietības var atmaksāties gan dabai, gan tavām iekārtām.
