Pēc trim dienām Gunta jutās pietiekami labi, lai dotos uz ēdamzāli. Pēc dušas viņa pieklājīgi apģērbusies devās uz ēdnīcu, kur viesmīļi laipni viņu sagaidīja. Kad viņa jautāja, pie kura galdiņa viņai būtu jāsēž, viesmīle norādīja, ka viņas radinieki – Rodions un viņa “sieva” – jau esot paēduši un aizgājuši. Šī atbilde izsauca Gunta šaubas un aizdomas par vīra uzvedību.
Patiesība nāk gaismā
Runīgā viesmīle turpināja, stāstot, ka viņas “vīrs un viņa sieva” izskatoties kā jaunlaulātie, rokās sadevušies un skūpstoties. Viņi pat pie istabas durvīm bieži piespraužot zīmi “Netraucēt”. Gunta, nespēdama noticēt dzirdētajam, jautāja viņu istabas numuru, uz ko viesmīle atbildēja, ka tas esot 305. Pirms viesmīle paspēja pabeigt savu teikumu par viņu kaislīgajām attiecībām, viņu pārtrauca cita klienta apkalpošana.
Guntai likās, ka viņu atkal pārņem drudzis, bet šoreiz tas nebija fizisks. Tas bija nodevības karstums. Šī informācija viņu satrieca un viņai vairs nebija vēlmes ēst. Atgriežoties savā istabā, viņa apgūlās uz gultas un sāka raudāt. Pārmaiņus raudot un domājot par to, ko bija dzirdējusi, viņu pārņēma dziļas sāpes un skumjas. Pēc tik daudziem laulības gadiem un kopīga bērna viņai bija grūti pieņemt, ka viņas vīrs viņu ir nodevis šādā veidā.
Kad Rodions atgriezās mājās, viņu sagaidīja Gunta, kura izskatījās mierīga, bet viņas domas bija jau skaidras. Viņa mierīgi pajautāja, vai vīrs varētu atnest viņai kaut ko no ēdnīcas, jo jūtas labāk un ir izsalkusi. Rodions, nesagatavots šim jautājumam, nevēlējās palīdzēt un ierosināja, lai viņa pati aiziet, jo jūtas labāk. Gunta piekrita un devās ārā, taču ne uz ēdnīcu – viņa devās uz 305. istabu, kur pieklauvēja pie durvīm.
Iekšpusē Elvīra, vēl neapģērbusies pēc dušas, pieņēma, ka tas ir Rodions, bet, ieraugot Guntu, viņa šokā apjautājās, kas viņa ir. Gunta, mierīgi apsēžoties, atbildēja, ka ir Rodiona sieva, ar ironisku ziņkāri vērojot savu sāncensi. Elvīra bija pārsteigta un izmisumā teica, ka neko nezināja par viņa laulību – viņš bija apgalvojis, ka ir atraitnis. Tāpat viņa jautāja Guntai, kur viņa visu šo laiku bija bijusi. Gunta atklāti atzina, ka slimības dēļ gulēja savā istabā, kamēr Rodions izklaidējās.
Elvīra, dusmās un neizpratnē, atzina, ka, ja būtu zinājusi patiesību, viņa nekad nebūtu ļāvusi notikt šai attiecībai. Gunta saprata, ka Elvīra patiesi nezināja, un viņai kļuva nedaudz žēl šīs sievietes, kas bija uzķērusies uz Rodiona melu tīkla. Elvīra piedāvāja kopīgas pusdienas, un Gunta piekrita. Viņa pasūtīja visdārgāko ēdienu, ko varēja piedāvāt sanatorija, lai izrādītu nelielu atriebību pret Rodionu.
Kamēr viņas baudīja mielastu, Elvīra izstāstīja savu skumjo stāstu par to, kā viņa bija zaudējusi savu vīru un nākusi uz sanatoriju, lai atgūtos no depresijas. Viņa bija cerējusi, ka Rodions būs godīgs vīrietis, bet saprata, ka viņš ir tikai krāpnieks. Abi sievietes kopā raudāja un, lai arī situācija bija sāpīga, viņas satuvinājās. Pirms šķiršanās viņas pat uzņēma kopīgu fotogrāfiju un apskāvās.
Gunta mierināja Elvīru, sakot, ka viņa nav vainīga un ka drīz atradīs kādu, kurš viņu patiesi novērtēs. Viņa ieteica Elvīrai aiziet no sanatorijas, lai izvairītos no vēl lielāka apmulsuma. Gunta arī nolēma, ka pati aizies nākamajā rītā, kamēr Rodions vēl gulēs, lai viņam neatstātu iespēju turpināt savu izlikšanos.
Kad Rodions nākamajā rītā pamodās, viņu sagaidīja negaidīts pārsteigums – Gunta jau bija sagatavojusies, un drīz vien viņš saprata, ka viņa melu spēle ir beigusies.
Noslēgums
No rīta, kad Rodions vēl gulēja, Gunta klusi sapakoja savas mantas un devās prom no sanatorijas. Pa ceļam uz autobusa pieturu viņa ieraudzīja pazīstamu figūru — Elvīru. Viņas tikai pamāja viena otrai no attāluma un devās katra savā virzienā, lai nekad vairs nesatiktos.
Kad Rodions pamodās, viņš neatrada ne savu sievu, ne viņas mantas. Viņš steidzās uz 305. istabu, bet arī tā bija tukša. Drīz pēc tam viņš saņēma ziņu telefonā ar fotogrāfiju, kurā bija viņa sieva un Elvīra, smaidīgas, apskāvušās. Fotogrāfijas apakšā bija uzraksts: “Pārsteigums brīvam cilvēkam.”
Tomēr tas nebija viss. Vēlāk viņam atnesa rēķinu no restorāna, kurš bija ievērojami liels. Rodions sākotnēji bija apjucis, pat domādams, ka tā ir kļūda. Viesmīlis, kas atnesa rēķinu, pat piebilda, ka summa ir ar atlaidi. Rodionam nācās izmantot savu rezerves kredītkarti, lai apmaksātu šo rēķinu, bet viņš sevi mierināja ar domu, ka sieva nomierināsies un viss atgriezīsies vecajās sliedēs.
Kad viņš atgriezās mājās, viņu sagaidīja trešais un visnepatīkamākais pārsteigums. Gunta jau bija iesniegusi laulības šķiršanas pieteikumu un atradusi risinājumu dzīvokļa sadalījumam. Viņai un viņu dēlam tika piešķirta divistabu dzīvoklis, kamēr Rodionam tika dota izvēle — neliela vienistabas dzīvokļa pilsētas nomalē vai istabas centra rajonā.
Šī pieredze bija skarbs atgādinājums Rodionam, ka katrai rīcībai ir sekas. Dažreiz viena kļūda var iznīcināt visu, kas gadu gaitā būvēts.