Suns acīmredzami neskuma par aizgājušo cilvēku – viņš drīzāk kaut ko cītīgi centās paslēpt. Jāpiemin, ka šis suns ir klaidonis.
Un, lūk, kas notika: suns bija stāvoklī, kad viņš bija ieradies kapsētā. Viņa bija izdomājusi zemē izveidot caurumu, lai tā būtu vieta, kurā viņa varētu dzemdēt savus kucēnus.
Kapsētas darbinieki drīz vien pamanīja jaunos kapsētas iemītniekus, tāpat arī viņus bija pamanījuši citi cilvēki, kas gāja uz kapsētu. Lai iegūtu suņa uzticību, cilvēki sāka ēdināt sunīšu mammu.
Sākotnēji suns no svešiniekiem ēdienu ņemt atteicās, tomēr ar laiku viņa sāka piekāpties – un drīz vien suns tik ļoti uzticējās, ka viņu varēja aizvest prom no kapsētas.
Suņiem tika dots patvērums un mierīga, stabila vide dzīvošanai. Kad suņu māte sāka vairāk ēst un uzņemt šķidrumu, viņa spēja ražot vairāk piena, lai pabarotu savus kucēnus.
Veterinārārsts apskatīja visus suņus – viņi tika vakcinēti, attārpoti, un beigu beigās visi bija kucēni ar lielisku veselību.
Avots: prettylittleliarlittleblackheart.com