Savulaik mana strutene auga mežonīgi un visu vasaru. Jo vairāk struteņu bija, piemēram, zemeņu dobē, jo sliktāk tā auga.
Sākumā es to skaidroju ar to, ka strutene nosl***nāja stādījumus, ņēma ūdeni un barību no kultivētajiem augiem. Galu galā viņš ir mežonīgs!
Bet tad izrādījās, ka tas tā nav. Gluži pretēji, strutene mums dara labu: ar savu sulīgo augšanu tā norāda uz augsnes nelabvēlīgo stāvokli.
Noskaidrosim, kas šeit notiek un kā šī nezāle var būt ļoti noderīga.
Strutene ir uzticams augsnes skābuma rādītājs
Izvelkot no dārza dobes leknos struteņu krūmus, man nebija ne jausmas, ka manos stādījumos augsne ir paskābinājusies. Tāpēc, tiklīdz struteņu sēklas nokrita zemē, tās nekavējoties sadīgusi blīvā mežā.
Tie bija ērti, bet zemenēm un citiem augiem, kas dod priekšroku neitrālai augsnei, nebija.
Jūs pat varat spriest par augsnes skābuma pakāpi, aplūkojot strutene.
Ja blakus šai zālei lieliski jūtas kviešu zāle, piparmētra un aunazāle, tad jūsu dārzā augsne ir ļoti skāba.
Ja struteņu draugi ir kvinoja, nātre un āboliņš, tad augsne ir nedaudz skāba.
Skābās un nedaudz skābās augsnes nav piemērotas dārza kultūrām, un situācija ir jālabo, deoksidējot augsni.
Pirmajā gadā, kad apstiprinājās vietas paskābināšanās, rudenī bija jāpievieno dolomīts, un kopš tā laika šo procedūru veicu ik pēc 3 gadiem. Lai gan dolomīta milti ir dārgi, tie ir izmaksu vērti.
Lasi arī: Zinātnieki beidzot nākuši gaismā – kāpēc kaķis jūs mīca ar ķepām un kādu vēstījumu ar to vēlas nodot
Cenšos pirkt tad, kad nav tā lietošanas sezona – pērku vasarā. Pavasarī un rudenī tas ir ievērojami dārgāks, un tas ne vienmēr ir pārdošanā.
Tas gan vēl nav viss – interesantākā info tik sekos! Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk