Patiesi ģimenes dārgumi ne vienmēr var izraisīt vispārēju apbrīnu un sajūsmu. Runa ir par dažāda veida juvelierizstrādājumiem. Iespējams, agrāk kāds no tiem piederējis tuviniekam, kurš jau atstājis šo pasauli.
Vai šādas rotaslietas drīkst valkāt? Ja ne, ko tad ar tām darīt?
Mūsu portāla lasītāja Emīlija dalījās ar interesantu domu. Lūk, ko viņa pastāstīja:
“Pirms 10 gadiem aizsaulē aizgāja mana mīļotā vecmāmiņa. Viņa atstāja mantojumā dažas man pilnīgi nesaprotamas lietas, tostarp zelta kroņus. Man nebija ne jausmas, ko ar tiem darīt, taču manā īpašumā nonākušo kroņu skaits bija iespaidīgs. Ilgu laiku man vienkārši bija bail tiem pieskarties”.
“Situāciju atrisināja satikšanās ar pieredzējušu juvelieri. Man viņu ieteica draudzene, jo mazmeita nejauši sarāva manu mīļāko zelta ķēdīti, tāpēc rotaslieta bija jālabo.
Ilgi kautrējos, līdz beidzot nolēmu pajautāt meistaram, vai viņš var izgatavot kaut ko citu no zobu kroņiem, kas piederējuši mūžībā aizsauktam cilvēkam. Juvelieris labvēlīgi pasmaidīja un teica, ka ar lielāko prieku izgatavos no tiem jebkādu citu zelta juvelierizstrādājumu,” sacīja sieviete.
Dienas prognoze 3. aprīlim iesaka doties noderīgā braucienā, lai gūtu jaunus iespaidus
Noderīgi padomi
Mācītāji neaizliedz nēsāt rotaslietas, kas piederējušas aizsaulē aizgājušiem tuviniekiem. Šajā situācijā ir tikai viena nianse. Būtu jauki, ja cilvēks nēsātu rotaslietas, kas piederējušas ļaudīm, ar kuriem dzīves laikā viņam bija siltas un draudzīgas attiecības.
Savukārt, ja aizgājējs dzīves laikā nav bijis īpaši labvēlīgi noskaņots pret personu, kas mantojumā saņēmusi zelta rotas, mantinieks, tās nēsājot, iespējams, jutīsies “ne savā ādā”.
Tomēr galvenie padomi vēl tikai sekos!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
