Mantotas zelta rotaslietas var nēsāt kā sava veida talismanu. Tas arī ir atļauts. Bet tajā pašā laikā nav ieteicams šādu lietu pārvērst par kulta dārgumu, amuletu, īpašu zīmi vai piešķirt tai īpašu nozīmi un spēku – tas var būt pretrunā ar reliģiskajiem kanoniem.
Ja zeltlietas mantiniekam neizraisa īpašas atmiņas, tās var pārdot kā zelta lūžņus vai uz svara. Vairāki juvelierizstrādājumu veikali pircēja zeltu piedāvā apmainīt pret kādu rotaslietu no sava sortimenta. Protams, šādā situācijā no klienta var tikt pieprasīta papildu skaidras naudas samaksa.
Spicas idejas
Daudzbērnu mamma Anita atzina, ka mājās glabājot maisiņu ar zelta rotaslietām, kas piederējušas viņas mūžībā aizgājušajiem tuviniekiem.
“Es negrasos valkāt citu cilvēku rotaslietas. Var šķist, ka man ir nepatika, bet nu labi, es to nenoliegšu. Taču neslēpšu, ka man mājās jau ir diezgan paliels maisiņš ar visdažādākajām zeltlietām.
Tās ēst neprasa. Dzīve tagad ir grūta. Ja nu pēkšņi man steidzami būs vajadzīga nauda, man būs drošības spilvens,” skaidroja sieviete.
Līdzīgu domu izteica Mārcis: “Zelta rotas vienmēr bijušas augstā vērtē. Pat īpaši grūtos laikos. Ja es no radiniekiem būtu mantojis tādu “zelta fondu”, es noteikti neko nepārkausētu un nepārdotu. To taču var atstāt bērniem. Lai šīs īstās vērtības guļ, kur gulējušas, ar tām nekas nenotiks.”
Kur likt zeltu, kas piederējis taviem priekštečiem
Nesteidzies atvadīties no rotaslietām, ko saņēmi mantojumā no mīļiem cilvēkiem. Varbūt kādai no tā ir īpaša vērtība. Lai saņemtu profesionālu padomu, labāk konsultēties ar juvelieri.
Būtu žēl nepamanīt kādu dārgu lietu starp nevērtīgiem krāmiem. Tāpēc nesteidzies un pieņem lēmumus ar vēsu prātu.
Un ko tu darītu ar šādām likteņa dāvanām? Vai pārdotu aizgājējam piederējušās vērtslietas vai glabātu tās kā piemiņu? Laipni lūgts paust savu viedokli komentāros.
Priecāsimies arī, ja atzīmēsi rakstu ar “patīk” un dalīsies ar to sociālajos
