Papildus nedēļas dienām aizliegti bija arī lielie baznīcas svētki (Ziemassvētki, Lieldienas, Vasarsvētki utt.) kā arī aizsaulē aizgājušos piemiņas dienas.
Tika uzskatīts, ka šajās dienās enerģētika ir smalka, un aktīva grīdu mazgāšana, it īpaši ūdens izlaišana ārpus sliekšņa, var satraukt garus vai “izmazgāt” svētku svētību. Ticējumi brīdināja par iespējamiem strīdiem vai veiksmes aiziešanu no mājas.
Ko darīt, ja grīda netīra, bet diena ir “aizliegta”? Vecākie ieteica izturēt līdz nākamās dienas rītam. Ja paciesties nav iespējams, grīdas mazgāja bez īpaša sparīguma, neturpinot iznest netīro ūdeni no mājas līdz “atļautajam” laikam, bet izlēja to kanalizācijā vai notekūdenī.
Ūdeni pēc mazgāšanas “aizliegtajā” dienā nekādā gadījumā nedrīkstēja izliet ārpus sliekšņa vai pie vārtiem – to uzskatīja par tiešu nelaimes ielūgumu.
Lasi vēl: Ideāls aveņu ievārījums, kā arī daži noslēpumi, lai ievārījums izdotos patiešām ideāls
Atcerieties šos senos ticējumus, un jūsu kārtība nekad nekļūs par iemeslu mājas labklājības zudumam.
Tevi noteikti interesēs
- Sniegs ”gāzīsies” no debesīm agrāk nekā iepriekš: sinoptiķis nosauc precīzu īstas ziemas iestāšanās datumu
- Redzēt sapnī naudu ne vienmēr nozīmē gaidīt laimestu vai mantojumu: bieži šāds sapnis brīdina
- “Tāpēc latviešu sievietes ir redzamas no tālienes”: mēs neizskatāmies pēc eiropiešu sievietēm vairāku iemeslu dēļ
- Apziņas tests: pirmais attēls, ko ieraudzīsi, atklās tavu personību
- Cik gan kauns man dažreiz ir par sievietēm: stāstu, kāpēc
- Ziema sāksies pēc mēneša: 24.novembris paliks visiem atmiņā ar nepatīkamiem laikapstākļiem