Papildus nedēļas dienām aizliegti bija arī lielie baznīcas svētki (Ziemassvētki, Lieldienas, Vasarsvētki utt.) kā arī aizsaulē aizgājušos piemiņas dienas.
Tika uzskatīts, ka šajās dienās enerģētika ir smalka, un aktīva grīdu mazgāšana, it īpaši ūdens izlaišana ārpus sliekšņa, var satraukt garus vai “izmazgāt” svētku svētību. Ticējumi brīdināja par iespējamiem strīdiem vai veiksmes aiziešanu no mājas.
Ko darīt, ja grīda netīra, bet diena ir “aizliegta”? Vecākie ieteica izturēt līdz nākamās dienas rītam. Ja paciesties nav iespējams, grīdas mazgāja bez īpaša sparīguma, neturpinot iznest netīro ūdeni no mājas līdz “atļautajam” laikam, bet izlēja to kanalizācijā vai notekūdenī.
Ūdeni pēc mazgāšanas “aizliegtajā” dienā nekādā gadījumā nedrīkstēja izliet ārpus sliekšņa vai pie vārtiem – to uzskatīja par tiešu nelaimes ielūgumu.
Lasi vēl: Ideāls aveņu ievārījums, kā arī daži noslēpumi, lai ievārījums izdotos patiešām ideāls
Atcerieties šos senos ticējumus, un jūsu kārtība nekad nekļūs par iemeslu mājas labklājības zudumam.
Tevi noteikti interesēs
- Viņu saderība ir “apaļa nulle”: pāri ar šiem vārdiem ir lemti nelaimīgām attiecībām
- Mana omīte bija izlēmusi atrast darbu – viņai izteica piedāvājumu, bet beigu beigās ne darba, ne naudas
- Pensionāre iemācīja, kā pareizi izvēlēties banānus – izrādās, daudzi kļūdās, nepamanot vienu detaļu
- Vīrs mani nosūtīja mēnesi padzīvot pie viņa mātes laukos, Latgales pusē, netālu no Preiļiem — toreiz vēl nezināju, kas mani tur sagaida
- Kāpēc mēs patiesībā nepareizi iestrādājam pelnus dārzā: 3 kļūdas, kas nepatīk gan augiem, gan augsnei un kad tas nav lietderīgi
- “Ir pienācis eirorudens”: ko tas nozīmē un ko mums sola meteorologi jau pavisam drīz








