Papildus nedēļas dienām aizliegti bija arī lielie baznīcas svētki (Ziemassvētki, Lieldienas, Vasarsvētki utt.) kā arī aizsaulē aizgājušos piemiņas dienas.
Tika uzskatīts, ka šajās dienās enerģētika ir smalka, un aktīva grīdu mazgāšana, it īpaši ūdens izlaišana ārpus sliekšņa, var satraukt garus vai “izmazgāt” svētku svētību. Ticējumi brīdināja par iespējamiem strīdiem vai veiksmes aiziešanu no mājas.
Ko darīt, ja grīda netīra, bet diena ir “aizliegta”? Vecākie ieteica izturēt līdz nākamās dienas rītam. Ja paciesties nav iespējams, grīdas mazgāja bez īpaša sparīguma, neturpinot iznest netīro ūdeni no mājas līdz “atļautajam” laikam, bet izlēja to kanalizācijā vai notekūdenī.
Ūdeni pēc mazgāšanas “aizliegtajā” dienā nekādā gadījumā nedrīkstēja izliet ārpus sliekšņa vai pie vārtiem – to uzskatīja par tiešu nelaimes ielūgumu.
Lasi vēl: Ideāls aveņu ievārījums, kā arī daži noslēpumi, lai ievārījums izdotos patiešām ideāls
Atcerieties šos senos ticējumus, un jūsu kārtība nekad nekļūs par iemeslu mājas labklājības zudumam.
Tevi noteikti interesēs
- “Vai likumsargi var sodīt kaimiņu, ja viņa suns rej pārāk skaļi”: skaidrojam kāds sods pienākas
- Es devos uz pirmo randiņu ar vīrieti (34), pēc viena “signāla” es zināju, ka viņu vairs neredzēšu…
- Kurš mazgāšanas režīms patiesībā “apēd” visvairāk elektrības: pietiek pamainīt tikai vienu vienkāršu iestatījumu
- Apprecējos ar divdesmitgadnieci un kļuvu par “maku ar kājām”
- Klients iegādājies veikalā “Top” bulciņu, bet iekožot tajā pavērās nepatīkams skats: “Un man teica, ka svaiga”
- Vairāk nekā tikai cena: Rīgas lielveikala kasiere atklāj, kādu informāciju patiesībā slēpj jūsu pirkuma čeks








