Papildus nedēļas dienām aizliegti bija arī lielie baznīcas svētki (Ziemassvētki, Lieldienas, Vasarsvētki utt.) kā arī aizsaulē aizgājušos piemiņas dienas.
Tika uzskatīts, ka šajās dienās enerģētika ir smalka, un aktīva grīdu mazgāšana, it īpaši ūdens izlaišana ārpus sliekšņa, var satraukt garus vai “izmazgāt” svētku svētību. Ticējumi brīdināja par iespējamiem strīdiem vai veiksmes aiziešanu no mājas.
Ko darīt, ja grīda netīra, bet diena ir “aizliegta”? Vecākie ieteica izturēt līdz nākamās dienas rītam. Ja paciesties nav iespējams, grīdas mazgāja bez īpaša sparīguma, neturpinot iznest netīro ūdeni no mājas līdz “atļautajam” laikam, bet izlēja to kanalizācijā vai notekūdenī.
Ūdeni pēc mazgāšanas “aizliegtajā” dienā nekādā gadījumā nedrīkstēja izliet ārpus sliekšņa vai pie vārtiem – to uzskatīja par tiešu nelaimes ielūgumu.
Lasi vēl: Ideāls aveņu ievārījums, kā arī daži noslēpumi, lai ievārījums izdotos patiešām ideāls
Atcerieties šos senos ticējumus, un jūsu kārtība nekad nekļūs par iemeslu mājas labklājības zudumam.
Tevi noteikti interesēs
- Kā mēnešiem ilgi uzglabāt atvērtus marinētus gurķus: dalos ar padomu, kas pārsteidz pat manu vecmāmiņu
- Decembris 2025: katras Zodiaka zīmes visveiksmīgākā diena
- Rīgas dome plāno ieviest jaunas izmaksas, kas no 2026.gada maija būtiski ietekmēs tūkstošiem dzīvokļu īrnieku Rīgā
- Par ziemu būs jāaizmirst: sinoptiķi atklāj, ka decembra sākums būs neparasti silts
- Gulēju viens savā Rīgas dzīvoklī, kad pēkšņi sajutu, ka kāds nolaiza manu roku — un tas nebija kaķis
- Malka vai gāze: pazīstams krāšņu mūrnieks no Latgales skaidro, kas mūsdienās ir izmaksu ziņā efektīvāks apkures veids








