Rudens parasti ir saistīts ar vēsāku un lietaināku laiku, kura laikā daba sāk iegūt dzeltenus un sarkanus toņus. Gaisa temperatūra pakāpeniski samazinās. Meteoroloģiskais rudens sākas tad, kad piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā temperatūra nemainīgi ir zem +15 grādiem.
Eksperte tomēr uzsver, ka rudens nesāksies vienlaikus visā Latvijā, jo piekrastes reģionos tas parasti iestājas vēlāk. Tas ir saistīts ar Baltijas jūras ūdeņiem, kas, izdalot siltumu, spēj uzturēt gaisu siltāku nekā citur.
Latvijā laikapstākļu dati tiek regulāri ievākti kopš 1924. gada, gandrīz 100 gadus, kas ļauj sinoptiķiem noteikt vidējās temperatūras un nokrišņu tendences. Protams, ir reģistrētas arī būtiskas novirzes no normas.
Pirmais sniegs gandrīz visā Latvijā ir ticis novērots arī septembra otrajā pusē, izņemot piekrastes rajonus.
Piemēram, Liepājas un Mērsraga novērojumu stacijās snigšana nekad nav reģistrēta septembrī, tikai oktobrī. 1973. gada 23. septembrī Rēzeknē pat izveidojās trīs centimetrus bieza sniega kārta.
Lasi vēl: Kā rudenī apgriezt upenes, lai nākamajā gadā tās nestu ļoti bagātīgu ogu ražu
No nākamās nedēļas vidus temperatūra atkal paaugstināsies un bieži pārsniegs 20 grādus, radot jaunas siltuma rekorda iespējas.
Šis septembris, visticamāk, kļūs par siltāko kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma Latvijā. Iepriekšējais rekords piederēja 1934. gada septembrim, kad vidējā temperatūra bija 15,2 grādi.
Šogad septembra vidējā temperatūra līdz šim sasniegusi 15,6 grādus, salīdzinot ar klimatisko normu jeb pēdējo trīsdesmit gadu (1991.–2020. gads) vidējo rādītāju, kas ir 12,3 grādi.
