Atbildīgas biznesa nedēļas ietvaros, kas notika laikā no 11. līdz 14. jūnijam, pētījumu un konsultāciju kompānijas Kantar TNS eksperti iepazīstināja Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta biedrus, kā arī ar mediju starpniecību informēja plašāku sabiedrību par dažādiem ar darbiniekiem un darba tirgu saistītiem pētījumiem.
Atskatoties uz pārrunātajām aktualitātēm darba tirgus un darbinieku pētījumu jomā, šoreiz vēlamies aplūkot, kāda ir situācija Latvijā darbinieku labklājības jomā un kādas pārmaiņas ir vērojamas pēdējo gadu laikā.
Kantar TNS personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva uzsver, ka mēs kā darbinieki visi vēlamies, lai ir droša un patīkama darba vide, lai mēs tajā netiktu pakļauti emocionāliem vai fiziskiem draudiem, lai mūsu iespējas ir vienlīdzīgas, un darba devēja attieksme ir objektīva un atbalstoša.
Darba devējs nodrošina darbiniekiem materiālos resursus, lai varētu veiksmīgi strādāt un izpildīt darba pienākumus. Tomēr, kā ir ar darba procesa nemateriālo daļu, piemēram, savstarpējām attiecībām ar kolēģiem vai vadītāju? Vai darbinieki jūt, ka pret viņiem izturas godīgi, vienlīdzīgi?
Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar TNS 2013.gadā un atkārtoti 2017.gadā veica darba ņēmēju aptauju, lai gūtu priekšstatu par darbinieku labklājības situāciju Latvijā. Pētījumā tika noskaidrots nodarbināto vērtējums par to, vai uzņēmumā, kurā viņi strādā, tiek īstenoti dažādi ar darbinieku labklājību saistīti aspekti.
Kopumā Latvijas uzņēmumos un iestādēs strādājošie darba vidi vērtē pozitīvi, biežāk sniedzot piekrītošus vērtējumus par pozitīvajiem faktoriem un noraidošus vērtējumus par negatīvajiem izteikumiem.
Vairāk nekā 80% darba ņēmēju ir atzinuši, ka pašreizējā darbavietā var dabūt atvaļinājumu likumā noteiktajā apjomā. Personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva uzsver, ka situācija, salīdzinot ar 2013.gadā veikto pētījumu, ir uzlabojusies, kas liecina par darba tiesisko attiecību aspektu sakārtošanu Latvijā. Vienlaikus katram desmitajam darbiniekam iespēja dabūt atvaļinājumu likumā noteiktajā apjomā joprojām nav. Raksturīgi, ka salīdzinoši biežāk ar atvaļinājuma “dabūšanu” likumā noteiktajā apjomā grūtību nav valsts vai pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem.
Vairāk nekā 2/3 darba ņēmēju kopumā piekrīt apgalvojumam, ka darba devējs neliek strādāt ilgākas stundas par likumā noteikto, kamēr gandrīz 1/3 šim izteikumam nepiekrīt. Jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā būtiskas izmaiņas šajā aspektā nav vērojamas. Raksturīgi, ka to, ka nākas strādāt ilgākas stundas par likumā noteikto, biežāk ir atzīmējuši tie darba ņēmēji, kuri strādā virsstundas, t.i. 41 un vairāk stundas nedēļā.
Puse (51%) darba ņēmēju piekrīt, ka pašreizējais darba devējs ir darījis nepieciešamo, lai novērstu nevajadzīgu stresu darbavietā, tomēr 42% aptaujāto nepiekrīt šim apgalvojumam. Jāuzsver, ka, salīdzinot ar iepriekš (2013.gadā) veikto pētījumu, situācija Latvijas uzņēmumos un iestādēs ir uzlabojusies, jo būtiski vairāk ir sniegtas pozitīvas atbildes.
Kā norāda personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva, uzņēmumiem, jo īpaši tādiem, kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieki, būtu jāpiedomā, kā mazināt nevajadzīgu stresu darbavietā. Tieši lielajos uzņēmumos nodarbinātie salīdzinoši biežāk uzsver, ka darba devējs nav darījis visu nepieciešamo, lai risinātu šo problēmu. Turklāt šīs grupas darba ņēmēju īpatsvars pēdējos gados ir nozīmīgi palielinājies. Interesanti, ka darba devēju rīcību stresa novēršanā pozitīvāk vērtē gados vecākie (55-66 g.v.) darba ņēmēji.
Vairāk nekā 80% darba ņēmēju ir norādījuši, ka pašreizējā darbavietā nav bijis jāsaskaras ar negodīgu, nicinošu attieksmi no vadītāju vai arī kolēģu puses. Jāuzsver, ka pozitīvo vērtējumu īpatsvars pēdējos gados ir būtiski palielinājies, kas liecina par kopējā mikroklimata uzlabošanos uzņēmumos un iestādēs Latvijā.
Raksturīgi, ka labāks mikroklimats ir tieši mikrouzņēmumos (1-9 darbinieki). Tajos strādājošie būtiski retāk ir saskārušies ar negodīgu, nicinošu attieksmi no vadītāju vai arī kolēģu puses. Iespējams, nelielos uzņēmumos ir personiskākas un ģimeniskākas attiecības, salīdzinot ar lielajiem uzņēmumiem. Jāatzīmē, ka strādājošie ar pamatizglītību caurmēra biežāk ir izjutuši nicinošu attieksmi no vadītāju puses.
Absolūtais vairākums (attiecīgi: 95% un 97%) darba ņēmēju ir norādījuši, ka pašreizējā darbavietā nav bijusi jāpārdzīvo fiziska ietekmēšana vai seksuālā uzmākšanās. Lai gan situācija pēdējos gados ir uzlabojusies, tomēr ir strādājošie, kuri ar šo problēmu saskaras. Tā tirdzniecībā strādājošie būtiski biežāk nekā citu nozaru darbinieki ir minējuši, ka pašreizējā darbavietā ir bijusi jāpārdzīvo seksuālā uzmākšanās.
Darbinieku labklājības aspektu pētījums atklāj, ka uzņēmumiem un iestādēm vēl ir daudz veicamu uzdevumu strādājošo labklājības celšanai. Turklāt uzlabojumi būs iespējami, ja darba devēji spēs uzņemties atbildību un risinās problēmjautājumus, iesaistot darbiniekus un ņemot vērā viņu ieteikumus.
Par pētījumu
Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar TNS 2017. gada aprīlī-maijā veica pētījumu par darba ņēmēju labklājību Latvijā. Kopumā tika aptaujāti 765 darba ņēmēji vecumā no 15 līdz 66 gadiem. Pētījuma rezultāti ir reprezentatīvi Latvijas darba ņēmēju ģenerālajam kopumam.
Tā kā pētījumā tika iekļauti sensitīvi jautājumi, lai respondentus iedrošinātu atklātāk paust savu viedokli, pētījums tika organizēts interneta aptaujas formā. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, izslēdzot pašpieteikšanos. Interneta pētījumu organizēšanā Kantar TNS stingri ievēro ESOMAR rekomendācijas interneta aptauju izlašu veidošanā un veikšanā.