Otrajā aprīļa pusē, īpaši ap Jurģiem (23. aprīlis), laiks kļūs jūtami siltāks. Saulei spīdot, gaisa temperatūra dienas laikā var sasniegt +18…+20 grādus. Šajā periodā dienas būs pārsvarā sausas, saulainas un arī naktis – salīdzinoši siltas. Mēneša izskaņā laikapstākļi īpaši nemainīsies, un atsevišķās dienās gaisa temperatūra var sasniegt pat +23 grādus.
Pēc aprīļa, prognozē Bukšs, sekos silts un pārsvarā saulains maijs. Taču mēneša otrajā pusē iespējami spēcīgi pērkona lietusgāzieni, kas liecina par mitruma pieaugumu un aktīvāku atmosfēras dinamiku.
Dabas vērojumu turpinot, Bukšs atzīmē, ka ap Jurģiem varētu sākt ziedēt ievas, kā arī varētu izdzirdēt pirmās dzeguzes un lakstīgalas balsis. Šajā laikā Latvijā atgriezīsies pirmās bezdelīgas un citi sīkie kukaiņēdāji. Viņš piebilst, ka tautas ticējumi vēsta – jo agrāk pavasarī sāk ziedēt ievas, jo siltāka vasara gaidāma.
Tautas ticējumi svarīgākajām aprīļa dienām:
Tipša jeb Tipsis diena tiek atzīmēta 14. aprīlī, dažviet arī 15. aprīlī, un tā tiek uzskatīta par pirmo pavasara lauku darbu dienu. Šajā laikā sāk ziedēt māllēpes, un medņiem iestājas riesta periods. Saskaņā ar tautas ticējumiem, ja šajā dienā pavasara ūdeņi plūst lēni, gaidāms sarežģīts un izaicinājumiem pilns gads. Savukārt, ja nakts ir skaidra un silta, tas vēsta par siltu un sausu vasaru.
Zaļā ceturtdiena šogad iekrīt 17. aprīlī. Tautas ticējumi vēsta: ja naktī uz Zaļo ceturtdienu ola, kas novietota uz sētas staba, sasalst, tad pavasarī nosals pirmie iesētie mieži. Ja šī diena ir skaidra un silta, tad būs labvēlīgi apstākļi siena vākšanai, taču, ja debesis ir apmākušās, tad siena laiks solās būt nelabvēlīgs.
CSDD plāno ievērojami palielināt sodus Latvijas autovadītājiem par šiem konkrētajiem pārkāpumiem
18. aprīlis tiek uzskatīts par vienu no tā dēvētajām Vēja dienām. Šajā datumā laikapstākļi mēdz būt divējādi – vai nu lietains, vai arī skaidrs un saulains. Šajā laikā pamostas dievgotiņas (bizmārītes) un nātru raibeņi. Tautas ticējumi vēsta: ja diena ir rāma un klusa, tad agrā sēja izdosies labāk. Savukārt stiprs vējš šajā dienā var nozīmēt lietainu un vasaru ar krusu, kas var kaitēt labības ražai.
Lieldienas šogad tiek svinētas 20. un 21. aprīlī. Lieldienu rīts tautas tradīcijās tiek uzskatīts par maģisku – saule dejo, zeme šūpojas, ūdeņi dzied un gaiss virmo. Galvenie Lieldienu simboli ir krāsotas olas un šūpoles. Lieldienu būtība ir cieši saistīta ar pavasara atmodu, auglību dabā un mūžīgās simbolisko augšāmcelšanos.
23. aprīlis ir Jurģa diena, ko dēvē arī par Ūsiņa dienu – tā iezīmē zemnieka gada sākumu un ir viena no tā sauktajām Zirgu dienām. Šajā dienā piekopj rumulēšanās tradīciju – skaļas ūdens šļakstīšanas un trokšņošanas rituālus, uzsākot jaunu darbu ciklu. Ticējums vēsta: kāds vējš valda Jurģos, tāds visbiežāk pūtīs arī visu atlikušo gadu. Ja vakars ir silts un kluss, gaidāma karsta vasara.
25. aprīlis ir Markus diena. Šajā dienā zeme izstaro auglību. Tautas paražas paredz, ka šajā dienā nevajadzētu strādāt, lai nepievilinātu krusu, kas varētu sabojāt ražu. Ja naktī ir sals un dienā sniegs, tas norāda uz to, ka aukstums varētu turpināties vēl veselu mēnesi.
27. aprīlī tiek svinēta Baltā svētdiena, saukta arī par Lieldienu atsvēti. Šajā dienā tradicionāli tiek nojauktas un sadedzinātas Lieldienu šūpoles, lai pasargātu tās no burvjiem un raganām, kuras pēc tautas ticējumiem varētu tās izmantot savām maģiskajām darbībām.
