Pēc meteorologu domām, 2024.-2025.gada ziemas sezona pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā var kļūt par vienu no anomālākajām.
Decembrī gaisa temperatūra lielākoties tiek prognozēta augstāka par klimatisko normu, un arī nokrišņu daudzums, visticamāk, pārsniegs ierastos rādītājus. Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) datiem, ziemas turpinājumā – janvārī un februārī – vidējā gaisa temperatūra Eiropā būs augstāka par normu. Taču prognozes par nokrišņu daudzumu ir neskaidras un neatklāj vienotu tendenci.
Vislielākā temperatūras novirze no normas 2024.–2025. gada ziemā Eiropā tiek prognozēta Skandināvijā, Baltijas valstīs un Krievijas ziemeļos. Šajos Ziemeļeiropas reģionos ir arī lielāka iespēja piedzīvot nokrišņu daudzumu, kas pārsniedz ierasto. Savukārt Dienvideiropas valstīs tuvākajos mēnešos nokrišņu daudzums, visticamāk, būs mazāks par klimatisko normu.
Latvijā 2023.gadā vienīgi janvāris bijis vēsāks par normu, kamēr pārējie mēneši bijuši siltāki nekā ierasts. Īpaši izceļams ir septembris, kas kļuva par siltāko rudens mēnesi novērojumu vēsturē. Gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2024. gadā varētu sasniegt +8,4 grādus pēc Celsija, kas būs otrā augstākā atzīme, piekāpjoties tikai 2020. gadam. Vienlaikus kopējais nokrišņu daudzums šogad Latvijā ir nedaudz mazāks par ilggadējo vidējo rādītāju.
Lasi vēl: No 1. janvāra “WhatsApp” vairs neatbalstīs konkrētā telefona modeļus
Speciālisti brīdina, ka ziemai būs raksturīgas krasas temperatūras svārstības, kas tai piešķirs “traku” un “nervozu” raksturu. Galvenais šādu klimata pārmaiņu cēlonis ir pasaules okeānos notiekošie procesi, jo īpaši ūdens temperatūras izmaiņas un tā cirkulācija, kas ietekmē atmosfēras apstākļus. Šī parādība ir saistīta ar globālo sasilšanu un izmaiņām okeāna straumēs, piemēram, El Niño, kas var būtiski ietekmēt laikapstākļus dažādos reģionos.
Beidzot izskan prognoze vai Latvijā mēs sagaidīsim bargu salu vai tomēr tas izpaliks
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Ziemai būs raksturīgs augsts laikapstākļu kontrasts. Šīs temperatūras anomālijas var ietekmēt ierasto dzīvesveidu, īpaši reģionos, kur ziemas tradicionāli ir aukstas. Turklāt sinoptiķi ziņo, ka nokrišņu daudzums ziemas mēnešos var palielināties par 20-30%, salīdzinot ar normālu līmeni. Tas izraisīs biežāku snigšanu un citas atmosfēras parādības, kas varētu negatīvi ietekmēt transporta infrastruktūras darbību, lauksaimniecību un iedzīvotāju ikdienu.
Piemēram, spēcīga snigšana var traucēt satiksmi uz ceļiem, izraisīt sabiedriskā transporta aizkavēšanos un pat izraisīt dažu maršrutu slēgšanu. Tas varētu negatīvi ietekmēt arī neatliekamās palīdzības dienestus, kuriem būs jāreaģē uz pieaugošu incidentu skaitu. Gatavošanās ziemai ietver arī mājas sagatavošanu, jo īpaši vietās, kur aukstums var būt īpaši spēcīgs. Nepieciešams pārbaudīt apkures sistēmas, izolēt logus un durvis.
Ko sagaidīsim Latvijā?
Piektdien laiks būs pārsvarā mākoņains, lai gan vietām dienas laikā debesis īslaicīgi noskaidrosies. Periodiski gaidāmi nokrišņi, pārsvarā lietus, bet vakarā arī slapjš sniegs. Pūšot mērenam līdz mēreni stipram dienvidu un dienvidrietumu vējam, tas dienas gaitā iegriezīsies no rietumiem. Vējš Kurzemē un Vidzemes rietumos naktī, kā arī dienas laikā visā Latvijā, brāzmās sasniegs 15–18 m/s. Gaisa temperatūra naktī un dienā būs robežās no +4 līdz +7 grādiem, bet vakarā sāks kristies.
Sestdien tiek prognozēts mainīgs mākoņu daudzums, un brīžiem saule var izlauzties cauri mākoņiem. Gan naktī, gan dienā, it īpaši priekšpusdienā, daudzviet būs nokrišņi – lietus un slapjš sniegs. Valsts austrumos vietām var izveidoties līdz pat dažiem centimetriem bieza sniega sega. Rietumu un dienvidrietumu vējš pakāpeniski iegriezīsies no dienvidiem, sākot ar piekrasti no rīta un vēlāk iekšzemē. Vēja brāzmas sasniegs 15–19 m/s, bet pēcpusdienā piekrastē pastiprināsies līdz 20 m/s. Gaisa temperatūra naktī pazemināsies līdz -3 grādiem, piekrastes rajonos saglabājoties siltākai. Dienā temperatūra paaugstināsies līdz +1…+6 grādiem.
Lasi vēl: Ziemassvētkus nesagaidot diemžēl aizsaulē devies talantīgs aktieris
Saskaņā ar prognozēm, gada nogalē dažās upēs sagaidāms ūdens līmeņa paaugstinājums, un zemākās palienes var applūst.
Šogad ledus veidošanās upēs sākās salīdzinoši vēlu – decembra sākumā. Lai gan sala periods bija īss, daudzviet upes paspēja pārklāties ar ledu. Pēc tam laikapstākļi kļuva siltāki, un ledus sāka kust, tomēr dažos upju posmos ledus joprojām saglabājas. Šobrīd ledus kūst uz vietas, bet lokāli vērojama arī ledus iešana. Ledus iešanas laikā atsevišķos posmos ūdens līmenis upēs būs mainīgs.