Lūk, kas notiks ar tevi, ja katru dienu dažas reizes dziļi ievilksi elpu: NETICAMS efekts!

Pētījuma ietvaros eksperimenta dalībnieki ātrāk atpazina bailīgu sejas izteiksmi, kad veica ieelpu. Tāpat ieelpas laikā viņi labāk atcerējās attēlos redzētos priekšmetus. Tomēr šādi rezultāti tika uzrādīti tikai tad, kad dalībnieki elpoja caur degunu.

Viens no galvenajiem secinājumiem šajā pētījumā ir ievērojamā atšķirība galvas smadzeņu aktivitātē, piemēram, mandeļveida kodolā. Nortvesternas Universitātes Feinberga medicīnas skolas neiroloģijas profesore Kristīna Zelano skaidro, ka ieelpojot tiek stimulēti neironi, kas atrodas visā limbiskajā sistēmā (hipokampā un amigdalā).

Eksperimenta ietvaros 60 dalībniekiem bija jānosaka, kādas ir attēlos redzamo cilvēku emocijas, balstoties uz viņu sejas izteiksmēm, un tikmēr laboratorijas apstākļos tika uzraudzīta viņu elpošana.

Sejas izteiksmēs bija redzamas bailes vai pārsteigums, un dalībniekiem pēc iespējas ātrāk bija jāatšķir, kurā sejā ir redzamas kuras emocijas.

Kad dalībnieki ieraudzīja attēlus ieelpas laikā, viņi ātrāk atpazina bailes nekā tad, kad izelpoja, taču ar pārsteiguma sejas izteiksmi tā nebija. Veicot to pašu uzdevumu un elpojot caur muti, rezultāti nebija tik izteikti.

Lasi vēl: Lūk, kas notiek ar tavām smadzenēm, kad neguli pietiekami!

Eksperimentā tika pārbaudīta arī dalībnieku atmiņa. Viņi skatījās uz priekšmetu attēliem un tos iegaumēja. Vēlāk, kad vajadzēja tos atcerēties, labāki rezultāti tika uzrādīti tad, ja dalībnieki bija ieraudzījuši attēlus ieelpas laikā.

No šī pētījuma var secināt, ka ieelpas var sniegt zināmas priekšrocības bīstamā situācijā. Zelano skaidro, ka, atrodoties panikas stāvoklī, elpošana kļūst ātrāka. Rezultātā cilvēks proporcionāli pavada vairāk laika ieelpojot nekā atrodoties miera stāvoklī. Organisms reaģē uz bailēm, un ātras ieelpas var pozitīvi ietekmēt smadzeņu darbību, kā rezultātā var ātrāk reaģēt uz apkārt esošajām briesmām.”

Līdzīgi varētu pētīt arī meditācijas pamatprincipus jeb kontrolētu elpošanu. Zelano skaidro, ka “ieelpas laikā tiek sinhronizētas smadzeņu aktivitātes svārstības visā limbiskajā sistēmā”.

Avots: dailymail.co.uk

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment