Nereti cilvēki sūkstas par to, ka baseina ūdens ir hlorēts – viņiem šķiet, ka tādā ūdenī var tikpat kā noindēties (ja cilvēki šo ūdeni nedzer, tad viss ir droši no veselības aspekta). Patiesībā ir labi, ka ūdenim tiek pievienots hlors, jo tādā veidā ūdenī tiek nodrošināta ievērojami tīrāka vide – hlors cīnās ar mikrobiem un baktērijām, kas nonāk ūdenī. Nevienam cilvēkam uz pieres nav rakstīts, ar cik daudz un kādām sliktajām baktērijām viņš uz baseinu ir atnācis, taču hlors parūpējas par to, lai šīs baktērijas un mikrobi neizplatās.
Hlors pats par sevi ir kodīga viela, taču to pievieno ūdenim tikai tik daudz, lai tas būtu cilvēka ādai nekaitīgs. Garaiņi no hlora baseinā neveidojas, pretēji tam, kā domā daļa cilvēku – mēs katrs vienkārši ar degunu varam sajust hlora klātbūtni ūdenī. Ja smaka kļūst kodīga, tad pie vainas ir vēl kas, ne tikai hlors.
Lasi vēl: 10 gadus vecs zēns nomira pēc pavadītas dienas baseinā. Uzmanību visiem vecākiem!!
Kodīgā hlora smaka rodas tad, kad hlorēts ūdens saskaras ar dažādiem ķermeņa izdalījumiem, piemēram, sviedriem un urīna. Diezgan nepatīkami, ka cilvēki vēl joprojām baseinos urinē un dodas ūdens peldē nemazgājušies. Starpcitu, arī ādas apsārtumi vai nieze rodas, jo hlors cenšas apkarot ūdenī esošo blakusvielu klātbūtni.
Pēc ASV veiktiem pētījumiem ir noskaidrots, ka vidēji katrā baseinā, atkarībā no tā izmēra, ir 30-80 ml urīna uz katru peldētāju, tāpēc, pirms pērc kādu baseina abonementu, painteresējies, cik bieži tiek mainīts ūdens baseinā un cik daudz cilvēku vidēji darba dienas laikā to apmeklē. Jo biežāk tiek mainīts ūdens un jo mazāk cilvēku to apmeklē, jo labāk.
Avots: rd.com