Sanita sēdēja pie loga savā mājīgajā dzīvoklī pilsētas centrā, domīgi vērodama rudens lietu, kas maigi bungāja pa stiklu. Viņas garie, gaišie mati bija nevērīgi savākti mezglā, bet uz pirksta mirdzēja gredzens ar nelielu briljantu — viņas drīzo kāzu simbols