Es viņam atgādināju par pirmo parādu, bet viņš aizbildinājās ar darba algas kavēšanos un teica, ka galējā gadījumā ņems kredītu. Es atkal noticēju un iedevu viņam naudu, lai gan mani jau pārņēma nelāgas priekšnojautas. Draudzene tiešā tekstā mani brīdināja, ka viņš, iespējams, ir alfonss jebšu žigolo:
– Vai viņš tev parādīja savas mātes fotoattēlu vai pastāstīja, kas viņai kaiš?
– Nē.
– Redzi, viņš tikai vazā tevi aiz deguna, lai iegūtu naudu.
Draudzenes teiktais lika man aizdomāties. Rolands tiešām man nestāstīja par savas mātes kaitino kuras viņa “atlabinās”. Bet es negribēju viņam jautāt tieši, jo viņš man ļoti patīk. Es pat domāju ar viņu izveidot ģimeni.
Patlaban viņa parāds man ir pieaudzis teju līdz 700 eiro. Protams, es sāku bažīties, ka viņš gribēs vēl vairāk naudas un pazudīs, kad būs to dabūjis. Bet man tomēr gribas ticēt, ka Rolands tāds nav. Bērniem vēl neko neesmu teikusi, jo droši vien viņi sāks man aizrādīt, ka uzticos svešam cilvēkam.
Es nevēlos zaudēt savu mīļoto naudas dēļ, bet, no otras puses, 700 eiro nav maz. Pastāsti man, dārgais lasītāj, kas man būtu jādara?
Varbūt tev ir kāds padoms mūsu stāsta varonei? Paud savu viedokli komentāros. Ja tev šis raksts šķita noderīgs, atzīmē to ar emocijzīmi un dalies sociālajos tīklos!
