Mātei bija dzimšanas diena, bet atcerējos par to tikai pēc trim dienām – ierados pie viņas Cēsīs, bet māja bija tukša

– Mammu! Es zvanīju, bet tu neatbildēji!

– Jā, telefons man iekrita akā, – viņa atmeta ar roku. – Kamēr nesu uz remontu… nu, kāpēc man tas vispār vajadzīgs?

– Mammu, es… es aizmirsu par tavu dzimšanas dienu.

Viņa pasmaidīja….

– Galvenais, ka tu esi šeit. Ienāc, man ir kūka, uzvārīsim tēju.

Viņa nesacīja nevienu pārmetumu, nepajautāja, kāpēc atcerējos tikai pēc trim dienām. Viņa vienkārši ielēja tēju un jautāja par manu sievu, darbu un dzīvi.

Es ieliku aploksni ar naudu viņas somā, kamēr viņa neskatījās.

Kad es aizbraucu, viņa māja man no verandas, un pēkšņi sapratu – viss, kas man ir, balstās uz viņas pleciem.

Un es solīju sev: tagad viņas pleciem būs atpūta.

CSDD atgādina: no 1. aprīļa noteiktiem transportlīdzekļiem liegts braukt pa Latvijas ceļiem

Kopš tā brīža esmu sapratis, cik daudz mamma ir ieguldījusi manā dzīvē. Viņas atbalsts un mīlestība ir palīdzējuši man sasniegt to, kas esmu šodien. Tagad man ir pienācis laiks parūpēties par viņu un ļaut viņai atpūsties, jo viņa to ir pelnījusi. Mēs bieži aizmirstam novērtēt tuvākos, līdz saprotam, cik svarīgi ir viņus atbalstīt un pateikt paldies.