Valsts austrumu daļā diena būs mākoņaināka, tomēr ievērojami nokrišņi nav prognozēti. Ziemeļrietumu vējš dažviet brāzmās sasniegs ātrumu no 11 līdz 15 metriem sekundē, savukārt Kurzemē vējš būs krietni mierīgāks. Gaisa temperatūra dienā paaugstināsies līdz +18…+23 grādiem.
Galvaspilsētā Rīgā jūlijs iesāksies ar saulainu un sausu laiku. Brāzmainais ziemeļrietumu vējš sasniegs aptuveni 13 metrus sekundē, un gaisa temperatūra svārstīsies ap +20 grādu atzīmi.
Šādu laikapstākļu veidošanos ietekmē anticiklons, bet brāzmainais vējš ir saistīts ar ciklona darbību Krievijas teritorijā. Atmosfēras spiediens Latvijā ir mainīgs – valsts austrumos tas sasniedz 1011 hektopaskālus, bet Kurzemē, jūras līmenī, tas ir augstāks – 1019 hektopaskāli.
Saules ultravioletais starojums šobrīd ir sasniedzis gada augstāko līmeni. Visvairāk no saules stariem ieteicams sargāties dienas vidū – no plkst. 12 līdz 15. Lai arī ceram uz siltākām un sausākām dienām, Rietumeiropa šovasar piedzīvo nemitīgus karstuma viļņus, līdzīgi kā vairākas iepriekšējās vasaras, un šie viļņi arvien biežāk uzstāda jaunus temperatūras rekordus.
Skandināvijas un Baltijas valstis no karstuma šogad pasargā pastāvīga Atlantijas ciklonu aktivitāte. Īpaši vasarā, kad arī sauszemes virsma strauji uzkarst, šie cikloni spēj pastiprināties un atjaunot spēkus arī virs kontinenta – tas attiecas gan uz Skandināviju, gan Austrumeiropu un Krieviju. Šāda ciklonu plūsma nes biežus nokrišņus un dominējošos ziemeļrietumu vējus, kas Latvijā iepludina vēsāku gaisu no Ziemeļatlantijas un pat Arktikas reģiona. Šāds ilgstošs ciklonu periods vasarā nav parasta parādība, taču statistiski tas atkārtojas aptuveni reizi desmit gados.
Lai arī būtu vilinoši atrast konkrētu skaidrojumu šīs vēsās vasaras cēloņiem, realitātē tālāk par pašu ciklonu darbību mēs šobrīd netiekam. Kāpēc tie virzās tieši šādā virzienā, nav iespējams precīzi noteikt ne pāris dienu, ne pat nedēļu laikā – šādu jautājumu izpētei nepieciešams ilgstošs zinātnisks darbs, turklāt bez garantijas, ka varēs atrast skaidru izskaidrojumu pašreizējai atmosfēras cirkulācijai. Šoreiz jāsamierinās ar faktu, ka šādi laikapstākļi vienkārši mēdz gadīties.
Kā jau iepriekšējos laikapstākļu pārskatos minēts – pēdējo reizi tik vēsa un nokrišņiem bagāta vasara Latvijā bija novērota 2017. gadā. Toreiz jūnijs pat bija par 0,5 grādiem aukstāks nekā šogad, bet augustā valstī piedzīvoti vēl lielāki plūdi nekā šī gada vasaras sākumā.
Pašlaik ir vērts atskatīties uz šī gada pirmajiem sešiem mēnešiem, jo bieži dzirdams cilvēkus izsakāmies, ka tik vēsu jūniju viņi neatceras. Un tas ir tiesa – nevis tāpēc, ka tāds nekad nav bijis, bet gan tādēļ, ka tas vienkārši ir aizmirsts.
