Dūmvadu aizsērēšana ir izplatīta problēma, un tam var būt vairāki iemesli. Tomēr ir viena metode, ar kuras palīdzību lielā mērā šo problēmu var atrisināt pat nekāpjot uz jumta.
Sākumā jums gan ir jāsaprot, kāpēc aizsērējumi rodas. Viens no biežākajiem iemesliem – ja tiek izmantota slapja vai sveķiem bagāta malka, tā var radīt vairāk dūmu un sodrēju, kas nosēžas uz dūmvada sienām. Svarīgi ir izmantot sausu, labi izžuvušu malku.
Ja dūmvads nav pietiekami karsts, degšanas produkti, piemēram, kreozots, var kondensēties un nosēsties uz sienām. Kreozots ir ļoti uzliesmojošs, un tā uzkrāšanās var radīt problēmas. Tāpat problēmas rada krāsns kurināšana ar vecu mēbeļu atlikumiem. Degšanas procesā uz caurules sieniņām nosēžas arī mēbeļu līme.
Ja dūmvadam ir slikta vilkme, dūmi nevar efektīvi izplūst, un sodrēji un citas daļiņas var nosēsties uz dūmvada sienām. Vilkmi var ietekmēt arī pārāk augsts vai zems dūmvads, šķēršļi dūmvada galā vai konstrukcijas defekti.
Dūmvadi regulāri jātīra, lai novērstu sodrēju un citu daļiņu uzkrāšanos. Ja dūmvads netiek regulāri tīrīts, sodrēji var uzkrāties un radīt aizsērējumus.
Arī dūmvada nepareiza uzbūve, piemēram, nepareizs diametrs vai materiālu izvēle, var veicināt sodrēju uzkrāšanos. Vecāki dūmvadi var būt bojāti vai plaisāti, kas var veicināt aizsērējumus.
Lai izvairītos no dūmvada aizsērēšanas, ieteicams izmantot sausu malku, regulāri tīrīt dūmvadu, kā arī nodrošināt, ka dūmvadam ir laba vilkme un tas ir pareizi uzbūvēts. Profesionāls skursteņslaucītājs var palīdzēt novērtēt dūmvada stāvokli un sniegt padomus par tā uzturēšanu.
Tagad es tev pastāstīšu, kā atrisināt šo problēmu. Unikālu metodi man uzticēja pazīstams krāšņu meistars, kurš apgalvo, ka ilgi to bija turējis noslēpumā, lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk