Pensionāriem no nākamā gada neapliekamais minimums tiks paaugstināts līdz 650 eiro, salīdzinot ar pašreizējiem 500 eiro.
Vienošanās ietver arī divu IIN likmju ieviešanu: ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī būs likme 25,5%, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī – 33%.
Pašlaik diferencēto neapliekamo minimumu piemēro personas ienākumam līdz 1800 eiro mēnesī, un darba devēji norāda uz šīs sistēmas sarežģītību. Tā kā nākotnē neapliekamais minimums būs vienāds neatkarīgi no ienākumu līmeņa, iedzīvotājiem paliks vairāk naudas, neskatoties uz to, ka IIN likme pieaugs no 20% un 23% līdz 25,5%.
Tāpat plāno ieviest papildu 3% IIN likmi ienākumiem virs 200 000 eiro gadā, kas stāsies spēkā no 2027. gada.
Kā kompensācijas mehānismu piedāvā pārcelt vienu procentpunktu no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.
Piedāvātās izmaiņas līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinās privāto patēriņu un investīcijas, kā rezultātā IKP pieaugs par 0,2-0,3% katru gadu jeb 330 miljoniem eiro trīs gadu laikā. Izmaiņas arī palīdzēs izlīdzināt Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijā, radot papildu līdzekļus uzņēmumiem investīcijām un ekonomikas izaugsmei.
Finanšu ministrija norāda, ka, piemēram, strādājošajam bez apgādājamiem, kas saņem minimālo algu, nākamgad minimālā alga pieaugs līdz 740 eiro. Tā kā neapliekamais minimums būs 510 eiro, šim cilvēkam alga pieaugs par 38 eiro.
Skolotājam bez apgādājamiem, kurš saņem 1526 eiro mēnesī, alga 2025. gadā palielināsies par 34 eiro. Savukārt strādājošajam ar algu 1600 eiro un diviem apgādājamiem, alga pieaugs par 63 eiro mēnesī.
IT speciālistam, kurš saņem 2000 eiro mēnesī bez apgādājamiem, alga pieaugs par 42 eiro mēnesī, bet ar diviem apgādājamiem – par 69 eiro.
Vadītājam, kurš saņem 3000 eiro mēnesī, alga palielināsies par 22 eiro mēnesī, bet profesionālim ar diviem apgādājamiem – par 50 eiro.
Nodokļu izmaiņas paredz arī paaugstināt strādājošo vecāku pabalstu līdz 75% (pašlaik 50%) no noteiktā vecāku pabalsta apmēra.
Tiek plānots paplašināt IIN atvieglojumu koplīgumiem (mobilitātei) līdz 700 eiro gadā.
Piedāvājums paredz arī turpināt piemērot 12% PVN likmi Latvijā raksturīgajiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kā arī neaplikt lauksaimnieku subsīdijas ar IIN.
Lai veicinātu Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, plānots pārskatīt akcīzes nodokli degvielai un naftas produktiem, pakāpeniski paaugstinot nodokli dīzeļdegvielai un degvielai, ko izmanto kurināšanai. Tiek plānots atcelt akcīzes nodokli degvielai koģenerācijai.
Lai saskaņotu akcīzes nodokļa likmes ar Baltijas valstīm, rosināts pārskatīt nodokļus bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukuru, alkoholiskiem dzērieniem, alum un tabakas izstrādājumiem.
Plānots pārskatīt arī izložu, azartspēļu, transportlīdzekļu ekspluatācijas un dabas resursu nodokļu likmes.
Šos priekšlikumus plānots iesniegt valdībai, lūdzot tos iekļaut budžeta paketē.
Lai uzlabotu darbaspēka konkurētspēju reģionā, ir jāturpina samazināt darbaspēka nodokļus tiem, kam ir zemi un vidēji ienākumi, norāda FM. OECD arī uzskata, ka ilgtermiņa ekonomikas attīstībai Latvijai vajadzētu pārcelt nodokļu slogu no darbaspēka nodokļiem uz patēriņa un kapitāla nodokļiem, vienlaikus palielinot IIN progresivitāti.