Nevis kaitīgi, bet ļoti noderīgi – atklājam mītus par “sniega ogām”

Nesen saskāros ar vienu lietu, kuru nez kāpēc neviens nav īpaši pētījis.

Runa ir par it kā briesmīgi kaitīgām sniega baltajām pērlītēm no visiem labi zināmām sniega ogām.

Nē, tagad es, protams, nevienu neaicinu ēst tos saujām – vismaz nav īpaši garšīgi, bet zināt, kā tos var lietot, ir daudz labāk, nekā vienkārši pateikt: “kaitīgas! ”

Tātad sniega oga ir sausseržu dzimtas pārstāvis, kas mums tik labi pazīstams no smaržīgajiem sausserža ziediem (patiesībā, sausserdis = caprifoliaceae), ko izmanto parfimērijā, un no ēdamajiem sausseržu ogu krūmiem – biežiem dārza viesiem.

Sniega oga aug ne tikai šeit, tā ir cēlusies no Ziemeļamerikas, bet arī pie mums tā ir, un šeit iesakņojusies diezgan ērti.

Interesanti, ka indieši sniega ogu izmantoja kā… ziepes!

Saponīni (no latīņu sapo – ziepes), kas atrodas vecos augļos, ir ļoti “kaitīgas”, kas biedē mūsdienu bērnus. Tā vietā varētu parādīt, ka, paņemot dažas svaigas ogas, rokas var nomazgāt tāpat kā, piemēram, ar ziepjusakne, ko labi pazīstam jau kopš bērnības.

Meteoroloģijas centra vadītāja komentē Latvijā piedzīvoto “netīro lietu” un izskanējušās runas par tā kaitīgumu

Lasi vēl: Rets ziemas ķiploku stādīšanas veids no latvieša. Neticēju rezultātiem, kamēr es to neizmēģināju

No ķīmiskā viedokļa tie ir kompleksi slāpekli nesaturoši organiski savienojumi no augu glikozīdiem ar virsmaktīvām īpašībām.

 

 

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk…

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment