No bērniem, kuriem mājas valoda norādīta latviešu, tikai trešā daļa ir sekmīgi. To skolēnu vidū, kuriem pirmā valoda ir angļu, sekmīgo ir divreiz vairāk. Šādu skatu parāda Londonas Universitātes koledžas vecākās pētnieces Olgas Caras pētījums, kas tika apspriests pirmajā Latvijas izcelsmes studentu un pētnieku konferencē Londonas Ekonomikas augstskolā, ziņo Panorāma un portāls lsm.lv.
Pašlaik tiek pētīti cēloņi sliktajam latviešu bērnu sniegumam britu skolās, iespējams, vainīga pievienošanās skolai pamatskolas vai vidusskolas beigās, skolēnu un vecāku angļu valodas zināšanas, sociālekonomiskie raksturlielumi.
“Tas laikam drīzāk papildina tos faktus, ko es uzskaitīju, kas potenciāli varētu izskaidrot tos vājākos akadēmiskos sasniegumus, – ka cilvēki neizprot sistēmu, viņi īsti neizprot, ko darīt ar tiem mājasdarbiem, kā izvēlēties priekšmetus eksāmeniem, ko bērniem un kā varētu palīdzēt. Paši skolēni neizprot to sistēmu, jo viņi bieži vien atbrauc tikai uz vidusskolas pašu sākumu vai pat vidu, viņiem pietrūkst to zināšanu. Skolotājiem, protams, trūkst informācijas par to, ko bērni dara mājās un ko viņiem varētu palīdzēt,” stāsta Cara.
Bieži vien latviešu bērni nokļūst skolās ar zemāku kvalitāti un attiecīgi ar mazākiem resursiem. Visvairāk latviešu bērnu ir austrumeiropiešu vidū populārajās apmešanās vietās Linkolnšīrā, tad seko Northemptomšīra un Pīterboro.
Bērniem ir nepieciešama palīdzība, piemēram, izvēloties priekšmetus eksāmeniem, taču skolas resursu trūkuma dēļ viņi to nesaņem, viss paliek ģimenes ziņā. Vecākiem palīdzēt varētu informatīvie materiāli par Anglijas izglītības sistēmu.
“Mēs esam jau tādus izmēģinājuši, ne tieši specifiski ar latviešiem, bet ar dažādām migrantu grupām. Tas ļoti labi strādā. Mēs esam arī uztaisījuši īsu kursu programmu, 10 nodarbības, tieši ģimenēm ar bērniem, ne tikai par izglītības sistēmu, bet arī par bilingvālismu – kā divas valodas lietot, ko darīt skolā, ko darīt ārpus skolas, kā bērniem palīdzēt. Es zinu, ka dažas pašvaldības to jau dara, esmu redzējusi materiālus latviešu valodā, kas tiek izplatīti. Bet tā ir angļu pašvaldību iniciatīva, ja viņiem ir pietiekošs latviešu skaits, tad viņi to dara, bet tālāk materiālus neizplata,” skaidro pētniece.
Cara noliedz apgalvojumu, ka bērni no Latvijas būtu mazāk spējīgi. Arī viena no konferences lektorēm, migrācijas pētniece Aija Lulle uzsver, ka Latvijas studentiem britu universitātēs veicas labi.
“Cilvēkiem, kuriem Latvijā kaut kādā veidā nav veicies vai viņi pat ir saņēmuši nepatīkamas norādes ka “tu neko nesasniegsi, tu neko nevarēsi vai tev angļu valoda ir slikta”, un tad izrādās, ka tie cilvēki sasniedz Lielbritānijā un citās valstīs ļoti daudz. Situācija Lielbritānijā ir atšķirīga, un visa studiju vide ir atšķirīga, ir ļoti liela cieņa pret studentu un pret studentu kā talantu, kurš uzplaukst. Kā ar cilvēku, ar kuru ir jāstrādā atšķirīgos veidos, jo mēs katrs mācāmies citādāk,” stāsta Lulle.
Lasi arī:15 fotogrāfijas, kuras apliecina, cik mūsu pasaule ir apbrīnojama
Jaunās datu regulas un “Brexit” dēļ kļuvis daudz sarežģītāk izprasīt no britu iestādēm datus par skolēnu sekmēm, taču Olga Cara cer, ka ar vēstniecības atbalstu izdosies iegūt jaunāko informāciju par latviešu bērnu sekmēm Lielbritānijā.
Caras pētījums pagaidām ir vienīgais, kas detalizēti analizē latviešu bērnu sekmes. Oficiālie dati iegūti no britu Izglītības ministrijas, un tie aptver tikai tos latviešu bērnus, kuru vecāki kā dzimto valodu ir uzrādījuši latviešu valodu.
Lūk video sižetus:
Avots: