Saskaņā ar Federālā statistikas biroja datiem arvien vairāk vecāka gadagājuma vāciešu paļaujas uz valsts pabalstiem, lai papildinātu savas pensijas, vēsta Euronews.
Šie dati tika publiskoti pēc kreisās grupas BSW pieprasījuma, un par tiem ziņoja Vācijas laikraksts “Neue Osnabrücker Zeitung”.
2024.gada pirmajā ceturksnī sociālā nodrošinājuma pamata atbalstu saņēma rekordliels skaits – 719 330 pensionāru.
Tas ir par gandrīz 35 000 vairāk nekā 2023. gada martā un par aptuveni 511 915 vairāk nekā 2015. gadā.
Vācija pašlaik paaugstina pensijas vecumu no 65 gadiem līdz 67 gadiem, un tagad augšējais slieksnis attiecas uz visiem, kas dzimuši pēc 1964. gada janvāra.
Pensionāriem ar zemākiem ienākumiem valsts var piedāvāt finansiālu atbalstu, kas pazīstams kā Grundsicherung im Alter.
Grundsicherung pabalstus nosaka nevis kā fiksētus, bet gan katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā individuālās vajadzības.
Mērķis ir nodrošināt, lai visi Vācijas iedzīvotāji varētu samaksāt par tādām pamatvajadzībām kā apkure, veselības aprūpe un mājoklis. Papildu atbalsts tiek sniegts personām ar invaliditāti.
Saskaņā ar Federālās darba un sociālo lietu ministrijas datiem 2021. gada beigās 19,7 % vecuma pabalstu saņēmēju bija bez ienākumiem vai pensijas.
36,6 % dzīvoja ar ienākumiem, kas bija mazāki par 400 eiro mēnesī, savukārt 40 % bija ienākumi no 400 līdz 800 euro mēnesī. 3,7 % bija ikmēneša ienākumi, kas pārsniedza 800 euro.
“Vācijas pensiju sistēma daudzus vecus cilvēkus nolemj pazemojošai nabadzībai,” komentējot jaunos datus, sacīja kreisā spārna politiķe Sāra Vāgenknehta.
Sāra Vāgenknehta, kas iepriekš pārstāvēja Kreisos, šogad izveidoja savu jauno partiju BSW.
Savā tīmekļa vietnē BSW aicina uz lielāku solidaritāti un vienlīdzību Vācijā, apgalvojot: “Miljoniem gados vecāku cilvēku pēc ilga darba mūža nevar baudīt pensiju, jo viņu pensijas ir pazemojoši zemas.”
Attiecībā uz sociālās nodrošināšanas pabalstu pieprasītāju skaita pieaugumu daži tomēr apgalvo, ka šo pieaugumu izraisījušas izmaiņas pensiju sistēmā.
Vācijas valdība 2021. gada janvārī ieviesa pasākumu Grundrente, kas ir papildu pensijas pabalsts maznodrošinātajiem.
Grundrente netiek ņemts vērā, nosakot ienākumu slieksni vecuma pabalstiem.
Tas nozīmē, ka pensionāri, kuri iepriekš nebija tiesīgi saņemt pabalstu (Grundsicherung), tagad var pieteikties šim atbalstam, tādējādi kļūstot gan par Grundrente, gan par Grundsicherung saņēmējiem.
Tomēr, neraugoties uz to, saskaņā ar publiskiem Federālā statistikas biroja datiem, 4,9 miljoniem pensionāru 2021. gadā personīgie neto ienākumi mēnesī joprojām bija mazāki par 1 000 eiro. Tas atbilst 27,8 % no visiem pensionāriem.