Foto: Pixabay
Vai gaidījāt gaisa nodokļa ieviešanu – par to bieži tika runāts joka līmenī
Mūsdienās vides aizsardzība un klimata pārmaiņu tēma ir kļuvušas par vienām no svarīgākajām tēmām gan Eiropas Savienības, gan Latvijas dienaskārtībā. Daudzi iesmej, ka mēs tikai skrienam pakaļ Eiropai, bet savas domāšanas mums nav, bet ka ir patiesībā?
Klimata un enerģētikas ministrija aktīvi strādā pie dažādiem pasākumiem, kas vērsti uz emisiju samazināšanu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un veicinātu iedzīvotāju atbildīgāku attieksmi pret vidi. Turpretī atbalsta nozares, kas tieši ietekmē mūsu visi. Šķiet meklē skabargu, kamēr baļķi neredz.
Viens no šādiem pasākumiem ir emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas paplašināšana un jaunu normatīvo aktu ieviešana, kas tieši skar katra Latvijas iedzīvotāja ikdienu.
Foto: Pixabay
Vai gaidījāt gaisa nodokļa ieviešanu? Ņemot vērā Klimata un enerģētikas ministrijas datus par emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu? Šobrīd viss pakāpeniski virzās uz to, ka jau no 2027. gada ar oglekļa dioksīda (CO₂) nodokli tiks aplikts ne tikai privātais transports, bet arī visas privātmājas un daudzdzīvokļu ēkas, ja līdz tam laikam tās nebūs paspētas nosiltināt un uzlabot to energoefektivitāti.
Šāds solis tiek pamatots ar nepieciešamību samazināt enerģijas patēriņu un mazināt kaitīgo emisiju apjomu, tomēr tas radīs būtisku ietekmi uz iedzīvotāju finansiālo situāciju.
Pašlaik tiek izskatīts Gaisa aizsardzības likums, kas paredz virkni būtisku izmaiņu. Jaunajā regulējumā paredzēts, ka pašvaldības varēs noteikt maksu par transportlīdzekļu iebraukšanu zemo emisiju zonās. Tās varētu būt piejūras zonas, dabas parki utt. Šīs zonas tiks izveidotas lielākajās pilsētās, lai mazinātu gaisa piesārņojumu, kas galvenokārt rodas no automašīnām ar iekšdedzes dzinējiem.
Foto: Pixabay
Tāpat paredzēts būtiskas izmaiņas apkures sistēmām — turpmāk iedzīvotājiem būs pienākums sniegt atskaites par katru savā mājoklī esošo apkures iekārtu. Šīs prasības ieviešana nozīmēs, ka katrs mājsaimniecības loceklis būs atbildīgs par informācijas sniegšanu valsts institūcijām par savām apkures iekārtām.
Turklāt nākotnē būs nepieciešams iegādāties kvotas arī par ikdienas darbībām, piemēram, ūdens uzsildīšanu dušai, lai izvairītos no situācijas, kāda iepriekš tika novērota ar obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) sistēmu transportlīdzekļiem, kuri netiek lietoti. Dažreiz šķiet, ka ideja jau ir laba, tikai jāmāk to attiecīgi sadalīt, rūpīgi izplānot, nevis pirms ieviest n tad domāt.
Foto: Pixabay
Mēs skaidrojam šos sarežģītos jautājumus vieglā un saprotamā valodā, lai ikviens iedzīvotājs varētu laikus apzināties iespējamos riskus, ko ietver jaunais projekts. Jaunās prasības, neskatoties uz to mērķi aizsargāt vidi un uzlabot dzīves kvalitāti ilgtermiņā, tuvākajā laikā var radīt būtisku papildu slogu mājsaimniecību budžetiem.
Ņemot vērā šos gaidāmos regulējumus, ir ļoti svarīgi laikus sagatavoties — veikt mājokļu siltināšanu, izvērtēt apkures sistēmu atbilstību vides prasībām un sekot līdzi likumdošanas attīstībai. Klimata politika skar mūs visus, un tikai ar aktīvu līdzdalību un izpratni par notiekošo mēs varēsim pielāgoties jaunajām prasībām, mazinot to ietekmi uz savu ikdienas dzīvi. Esiet uzmanīgi un informēti!
