Samtenes: esmu nolēmusi izskaidrot, kāpēc es tās vairs nesēšu un kāpēc neļaušu savām draudzenēm to darīt!


Samtenes manā dārzā

Kad redzu šos izpletušos ziedus savā dārzā, kurus vēlētos izrakt un nosūtīt uz kompostu, saprotu, ka man patiešām patīk tikai viena veida samtenes – zems krūms lodveida formā ar terakotas ziediem. Pats banālākais variants.

Man arī patīk parastās samtenes, ko bieži redz pilsētas puķu dobēs ar dzeltenām un oranžām cepurītēm. Taču baltās samtenes, kas patiesībā ir bāli dzeltenas un izskatās kā izmazgātas lupatas, man šķiet pilnīgi neestētiskas.

Šogad man ir patiešām iespaidīgas samtenes, ko mūsu dzimtajā ciemā sauca par safrānu – ar patiešām gariem, metru garajiem kātiem. Un puķu dobēs ir samtenes, kas veido glītas apmales. Diemžēl es nezinu šo hibrīdu šķirņu nosaukumus.

Kāpēc ir tik patīkami vākt sēklas no pašām samtenēm, ja pēc tam izaudzētie augi bieži vien nezaudē vecāku īpašības?


Skatoties, kā šodien zied manas samtenes, es nevaru saprast, kāpēc pirms gada tika vāktas visas šīs sēklas, ja tās izskatās pilnīgi atšķirīgas no augu īpašībām, no kuriem tās tika ievāktas.

Lai gan oriģinālā krāsa ir spilgti dzeltena, mans krūms ir tikai vāji dzeltenīgs.

Tāpēc es vairs neplānoju vākt samteņu sēklas, nepirkšu tās un arī nesēšu pati.

Es izvēlēšos pirkt ziedošus stādus. Vai man vajadzēs daudz? 10-15 krūmi sniegs acīm prieku, un es uzreiz redzēšu, kādi ziedi mani sagaida.

Vasaras beigās man nebūs jāiegulda tik daudz pūļu.

 

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment