Iekāpjot autobusā, samaksāju par biļeti un mierīgi ieslēdzu mūziku austiņās. Drīz vien biju aizņemta ar savām domām, līdz pēkšņi mani pārtrauca skaļi saucieni.
Izstāstu jums situāciju no savas dzīves. Diena nebija no labakajām. Apmācies, personīgajā dzīvē problēmas, ar kurām nezinu kā tikt galā. Sēžu un domāju par mūsu sabiedrību kopumā, par to, kāpēc neiet tā kā vajag, un ko vispār gribu sasniegt…
Lasi arī: Agates Mucenieces bijušā vīra advokāts skarbi izsakās par Agates jauno romānu
Filips Kirkoravs pēc tēva aiziešanas strauji izmainījies – noskaidro kas noticis
Kautvai par mūsdienu sabiedrības attieksmi un digitālo pasauli – tā piedāvā neierobežotas iespējas, bet vienlaikus veicina atsvešināšanos – cilvēki arvien vairāk laika pavada ekrānos, nevis klātienē sarunājoties un veidojot dziļas, emocionālas saiknes. Un man tas nav pieņemammi.
Bet tas, kas notika mainīja visu mana skatījuma perspektīvu un domas par sabiedrību kopumā.
Visi pasažieri izbrīnīti atskatās atpakaļ, bet tur ir sieviete. Autobusa šoferis ātri saprata situāciju un paziņoja, ka nākamā pietura būs cita, lai gan tas nemaz nebija pa ceļam. Respektīvi, viņš dēļ sieviets nolēma pilnībā mainīt maršrurtu. Pasažieri, kuri negribēja turpināt ceļu, vienkārši izkāpa, un gaidīja nākamo autobusu. Neviens pat neburkšķēja un neprotestēja – visi bija saprotoši un izkāpa.
Burkāni būs mazi un rūgti: ko nevajadzētu stādīt blakus burkāniem
Savukārt es paliku, jo man nebija jāsteidzās, un vēlējos palīdzēt. Autobusa šoferis brauca ātri, bet uzmanīgi, līdz nonācām galamērķī. Viņš steidzās tik ļoti, ka riteņi gandrīz nespēja sekot viņa rīcībām.
Kas bija noticis, un kā viss beidzās?
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
Tevi noteikti interesēs
- “Tādas popularitātes nebija nevienam!”: komponists Raimonds Pauls atceras zīmīgus notikumus 30 gadu senā pagātnēby Laura Blūma
- Ja pieneņu sula vai ziedputekšņi ir nokļuvuši uz apģērba, tie nav jāmet prom – veidi, kā atbrīvoties no šādiem traipiemby Anete Vītola
- Dobēs jāiestāda tikai viens augs, lai jūsu dārzs ne tikai izskatītos neparasti, bet arī smaržotu pasakainiby Laura Blūma