Zobu balināšana
Vismazāk populārā procedūra šajā sarakstā. Daudz labāk ir veikt to, nevis taisīt nagus. Zobu tīrīšana ar aparātu daudzviet izmaksā kā divi manikīri. Tikai to vajadzētu darīt retāk – kādas 4 reizes gadā.
Un balināšanas sloksnes ir ļoti draudzīgas budžetam. Tikai ņemiet tās, kuru sastāvā ir peroksīds, tā ir vienīgā darbojošā sastāvdaļa. Tas nav kaitīgi.
Pulverveida uzacu tetovējums
Vienmēr redzamas. Neviens nav iemācījies no plikām uzacīm uztaisīt matainas tā, lai nevarētu atšķirt. Diemžēl daudziem par modes lietu ir kļuvušas platas uzacis, bet ne visiem ir dabīgi platas uzacis.
Turklāt, ja vienreiz uzacis ir izplūktas, tās vairs nevar atgriezt atpakaļ, un pēc gadiem ilgas un smagas uzacu raustīšanas bieži vien tās neatgriezeniski izretinās.
Bet neviens tetovējums, pat pūderveida tetovējums, tās neaizstās.
Kad tetovēšana parādījās pirmo reizi un bija tie briesmīgie piemēri ar ziliem punktiņiem uz uzacīm, to pārsvarā darīja izmisušas sievietes pēc 45 gadu vecuma. Tagad pūderēšana ir mazāk biedējoša, bet tieši tāpēc to dara arī jaunākas sievietes. Raidījumā “Stāvoklī 16 gadus vecumā” katrai otrai meitenei tagad ir šādas uzacis.
Raidījuma “Stāvoklī 16 gadu vecumā” dalībniece. Stāvoklī un vēl tetovējums uz pieres, un neviens pat pasi neprasīs.
Tiešām, meitenes, padomājiet, vai ir vērts likt tetovējumu uz savas vienīgās pieres!
Skaistumkopšanas injekcijas (ne filleri)
Ja tā ir tikai kāda mitrinoša lieta, piemēram, mezoterapija vai botokss – kāpēc ne? Ja to veic pareizi, rezultāts parasti ir labs. Galvenais ir tas, ka šajā gadījumā sejā netiek iepumpēts nekas apjomīgs. Labāk injekcijas, nekā vienkārši pastāvīgi tērēt naudu neefektīviem krēmiem. Un krēmi gandrīz visi ir neefektīvi.
Skaistumkopšanas injekcijas (filleri)
Ar pildvielām viss ir bīstamāk, jo var aizrauties, izdarīt par daudz vai vienkārši trāpīt uz nepareizu medikamentu un pārvērst seju par spilvenu. Ar filleriem var kļūdīties, un tad seja daiļrunīgi pateiks, ka tās saimniece ir kaut ko darījusi ar sevi, turklāt neveiksmīgi.
Vispār visiem uzlabojumiem, manuprāt, jābūt neuzkrītošiem. Labākās ir procedūras un operācijas, pēc kurām patiešām izmaiņas ir tādas, it kā izskatītos, ka cilvēks no dabas tāds ir piedzims. Šeit ar pildvielām ir liels risks izskatīties “pārtaisītam”.
Lūpu palielināšana
Trim man pazīstamiem cilvēkiem lūpu palielināšana tika veikta pēc tam, kad viņiem viss cits bija savests kārtībā: figūra, mati, āda, zobi utt. Viņas vienkārši pievērsās fitnesam un pēc principa “nu, kaut kas taču ir jādara”, viņas veica lūpu palielināšanu.
Varbūt tās dāmas kosmetoloģijā ļoti labi prot pārdot savus pakalpojumus. Kamēr tu sēdi uz manikīra, tu nevari aizbēgt, un viņas pārdod tev lūpas.
Lai nu kā, visām trim bija tāds efekts, ka lūpas bija acīmredzami darinātas. Nē, ne kā pīlei, tas tika darīts pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū. Bet to joprojām var redzēt. Pati sieviete ir normāla, pieklājīgi ģērbusies, pieaugusi, bet lūpas darinātas.
Tagad neviens vairs neveic “briesmīgu” lūpu palielināšanu. Bet pat “ne briesmīga” palielināšana ir ļoti labi redzama.
Tās ir šausmas, es nevienam neiesaku. Apstājieties! Es nekad neesmu redzējusi tik plānas lūpas, ka tās nederētu konkrētajai sejai vai kaut kā izskatītos nepareizi, ka būtu jāiet tās pumpēt. Tāpat kā skropstas, nav tādas lietas.