Lai arī Inesei bija daudz dažādu sajūtu, māmišķības sajūta bija pilnīgi sveša. Palātas telpa viņai pēkšņi šķita auksta un nepazīstama, radot sajūtu, ka viņa ir neuzņemta un neiederīga šajā brīdī.
Inese steidzami ietina mazuli autiņos un izsauca dežūrējošo medmāsu. Medmāsa atnesa pudeli ar pienu, un zēns, vēl nespējot koncentrēt skatienu uz konkrētu objektu, pamodās Ineses klēpī un vērsa savu mazo skatienu uz viņām.
Tomēr piena smarža pamudināja mazuli paņemt knupīti mutē un alkatīgi sūkt, iztukšojot visu pudeli. Inese, apzinoties, ka nevēlas atdot medmāsai savu dēlu, centās noturēt sevi mierīgu un apsvēra iespēju pamest palātu, lai aizietu prom.
Kad mazulis bija izsūcis pudeli, viņš aizmiga, saglabājot knupīti mutē. Medmāsa ar lielu rūpību izņēma knupīti un aizgāja, sniedzot ieteikumu jaunajai māmiņai turēt bērnu vertikāli dažas minūtes, lai veicinātu labāku gremošanu.
Kad Inese tuvināja mazuli pie sevis, viņa sajuta viņa maigo, siltu rociņu uz pleca, kas bija izteikti mierinoša. Šī sajūta mazināja viņas iepriekšējās bailes un neapmierinātību, aizvietojot tās ar jaunu, dziļu mieru. Viņa bija kļuvusi par māti, un viņas rokās gulēja dēliņš, mierīgi šņākuļodams.
Kā tu vērtē šīs jaunās māmiņas emocionālo stāvokli? Vai esi izjutusi līdzīgas sajūtas? Mēs būtu pateicīgi, ja dalītos ar savu pieredzi un sniegtu savu skatījumu šajā jautājumā!