Zināt, kas ir visnegantāk? Laisti, mēslo, pabaro — viss priekš viņiem! Bet viņi? Vienu reizi — un jau apēduši pumpuru. Otro reizi — un pusi ražas aiznesuši uz savu midzeni.
Tā sēžu reiz pie lapenes un skatos uz ābeli. Pa stumbru kāpina skudras viena pēc otras — nebeidzama kolonna! Ne gala, ne malas. Augšup, lejup, it kā ar liftu. Domāju: nu viss, jāķeras klāt. Bet ar ko?
Un te sākas pats interesantākais. Tagad pastāstīšu, tikai uzreiz brīdinu — bez inde, bez veikala un bez stresa. Un galvenais — skudras pašas aiziet. Kā nekad nebūtu šeit dzīvojušas. Diennakts laikā. Neticat?
Es mēģināju visu: no etiķa līdz burvestībām
Ko tik es neesmu darījis. Laistīju ar etiķi. Ar verdošu ūdeni. Pārkaisīju ar pulveriem. Pat reiz lūdzu vecmammu Veru — viņai, saka, ir burvestība pret skudrām. Viņa kaut ko čukstēja, ar sāli apļveida ripināja. Zināt ko? Nekas nelīdzēja. Vienīgi zeme kļuva garšīgāka.
Pirku ķīmiju. Jā, bija. Burkas, slazdi, spreji, pat granulas. Efekts īslaicīgs. Dienu vai divas klusums. Bet pēc tam atkal — kustas. Un vēl niknāk nekā iepriekš! Droši vien viņi sauca radiniekus, lai atriebtos.
Tad es sapratu — jāpieiet gudri. Ne jāindē, bet jāapmāna. Jāizrāda, ka tu viņus pabaro. Tā it kā — te jums kārdinājums, lūdzu, nāciet!
Un pēc diennakts neviens skudra nav. Goda vārds. Bez kliegšanas un salūtiem. Drīz pastāstīšu, kas par mēslojumu tāds. Bet vispirms paskaidrošu, kāpēc tas darbojas. Tas ir svarīgi.
Noslēpums slēpjas skudras psiholoģijā
Jā, jūs nepārklausījāties. Ne skābē, ne spēkā. Bet prātā. Skudra ir gudrs, bet bailīgs radījums. Viņš dzīvo pēc smaržas. Smarža ir viņa kompass, navigators, maršruts un signāls.
Kāpēc vecāka gadagājuma cilvēki “uzsēžas” uz sociālajiem tīkliem – speciālistu pētījums
Noņem smaržu — un skudra tūlīt pazūd. Izkliedē smaržu — tā aiziet. Pievieno dīvainu smaržu — tā nobīstas, paņem savu karalieni un pārvieto skudrupūzni uz citu vietu.
Tieši ar to arī spēlēsim. Bet ne kā muļķi — ne ar amonjaku, ne ar petroleju. Šie līdzekļi gan atbaidīs, bet arī visu apkārtni sadegs. Bet mums taču aug gurķi, zemenes, avenes! Mēs taču neesam traki.
Tāpēc mēs viņiem dosim mēslojumu. Bet tādu, no kura viņi paši aizies. Un uz ilgu laiku. Pat uz mūžīgiem laikiem, ja pāris reizes atkārtos. Viss dabīgs. Pat noderīgs augsnei. Gatavi? Tagad parādīšu.
“Mēslojums” skudrām
Divas sastāvdaļas. Abas ir virtuvē.
Sausas raugs — 1 ēdamkarote
Cukurs — 2 ēdamkarotes
Aplej visu ar litru siltā ūdens. Samaisi un atstāj 2–3 stundas, lai nedaudz rūgtu. Var arī atstāt uz nakti — nekas sliktāks no tā nebūs.
Pēc tam vienkārši izlej šo maisījumu tieši skudrupūznī vai tur, kur skudras pulcējas, kur tās skraida — pie krūma, pie saknes, plaisā vai spraugā. Tieši tur. Nepieciešams ne pārāk daudz, apmēram 200–300 grami. Pārējo var atšķaidīt un laistīt pie tuvumā esošajām dobēm. Augiem tas nāk par labu, bet skudrām panika.
Folijai ir divas puses – spīdīga un matēta. Kurā no tām ietīt produktu, lai tas ātrāk pagatavotos
Pēc diennakts iznāc ārā — un klusums. Nav ne taciņu, ne drūzmas, ne kolonnu. Viss. Viņas ir sakrājušas mantas un aizgājušas. Tagad paskaidrošu, kāpēc.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu…..
