Kāda grupa, sociālajā portālā VK, kas ir krievu Facebook versija, un to ikdienā apmeklē 70 miljoni lietotāju, aicinājusi cilvēkus publicēt pašbildes, kurās viņi redzami ar mirušajiem, kā arī piedāvājuši labākās bildes autoram naudas balvu.
Grupas nosaukums ir „Pašbilde ar mirušo” un tās uzturētāji labākās bildes autoriem solās piešķirt 1-5 tūkstošus Krievijas rubļu (14-70 Eiro) lielu naudas balvu.
Publicēti arī īpaši noteikumi pašbildēm, piemēram, bildes autoram ir jāsmaida, jo mirušais ir devies uz „labāku vietu”.
Šī grupa, ar 500 sekotājiem, nonāca tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā pēc tam, kad 70 Eiro liela naudas balva tika piešķirta labākajai izvēlētajai pašbildei, kurā redzams 13 gadus vecas, autokatastrofā mirušas meitenes līķis.
Mirušās meitenes vecāki preses pārstāvjiem pastāstīja, ka ļoti baidījās, ka meitenes bērēs cilvēki fotografēsies ar viņas līķi.
Siktivkaras policijas pārstāvis, Aleksandrs Šidjusovs pastāstīja: „Mēs strādājam, lai izpētītu šo ierakstu mērķi un apstākļus, lai noteiktu vai šos ierakstus publicējuši vairāki cilvēki vai viens indivīds.”
Šidjusovs arī atzina, ka izmeklēšana vēl ir tikai sākuma stadijā, tādēļ ir grūti sniegt komentārus un prognozes.
Šīs grupas administratora, Alfreda Poljakova, profils ir bloķēts nepieņemamo aktivitāšu dēļ.
Policijai izdevās telefoniski sazināties ar Poljakovu, un intervijā viņš pastāstīja: „Mēs izveidojām šo grupu, lai mainītu attieksmi pret nāvi. Pirmkārt, mēs nepilngadīgajiem neļaujam piedalīties šajā konkursā, otrkārt, fotogrāfijas mēs publicējam tikai tādā gadījumā, ja mirušā cilvēka radinieki paraksta nepieciešamos dokumentus, un neiebilst, ka šādas bildes tiek publicētas. Nav nekā slikta tajā, ka tu uzņem pašbildi ar mirušo radinieku.”
Viņš piemetināja: „Mēs palīdzam mirušo cilvēku ģimenēm samierināties ar zaudējumu, un, protams, ir arī vērtīga naudas balva, kas tiek piešķirta labākās bildes autoram. Nāve ir jaunas dzīves sākums.”
Interesanti, ka vēl 19 gadsimtā Viktorijas laikmeta Eiropā bija ierasts veikt pēcnāves fotouzņēmumus, mirušā tuvinieka dzīvie radinieki devās pie fotogrāfa un sarunāja fotografēšanos, lai viņiem pēcāk būtu liecība, kas kalpotu mirušā piemiņai.