Stāsts, ko komentārā zem mana raksta atstāja kāda lasītāja.
„Es, protams, nojautu, ka manam vīram varētu būt kāda aizraušanās. Viņa jautājumi – kāpēc es tik vēlu atgriezos no darba un kāpēc no manis nāk vīrieša smarža – lika man nedaudz satraukties.
Viņš taču lieliski zina, ka strādāju kā vecākā pārdevēja nelielā veikaliņā, kur pēc darba beigām nododu naudu īpašniekam. Pēc tam skrienu uz pēdējo autobusu, kas vienmēr ir pilns, kā ķilavu kārba.”
No pieturas līdz mājai es knapi velkos ar smagajām somām, katrs solis šķita grūtāks par iepriekšējo. Kad beidzot pārnācu mājās, biju nosvīdusi un pilnīgi iztukšota, kā izspiests citrons. Tajā brīdī, tiešām, par vīru man nemaz negribējās domāt.
Un tomēr, kad vīra uzvedība mainās tik krasā veidā, kā tas bija manā gadījumā, ir grūti, lai kāda sieviete to nepamanītu. Es uzreiz sajutu, ka vīrs vairs nespēj turēt manu skatienu, novērš acis, tāpat kā kaķis, kurš pastrādājis kādu nedarbu un cenšas izvairīties no atbildības.
Veikalā, kurā es strādāju, bija vēl trīs pārdevējas, bet ar vienu no viņām, Marinu, mēs ātri kļuvām par labām draudzenēm. Viņa varēja nākt pie mums ciemos jebkurā laikā, un es vienmēr ar prieku gaidīju viņas ciemošanos.
Todien darbā sajutos ļoti slikti, un pēc neilga laika nolēmu pārbaudīt savu temperatūru. Izmērot, termometrs rādīja 38 grādus, kas man uzreiz lika uztraukties. Tā kā nejutos labi, es nekavējoties piezvanīju veikala īpašniekam, izskaidrojot situāciju un pastāstot, ka jūtos slikti. Viņš saprata, un pēc īsa sarunas laika es devos mājās, lai atpūstos un atgūtu spēkus.
Bija svētdiena, un vīrs bija mājās. Kad nonācu līdz dzīvokļa durvīm, piezvanīju, taču neviens neatvēra. Paskatījos uz durvīm, paņēmu savu atslēgu, bet tad sapratu, ka tās ir aizslēgtas no iekšpuses.
Kā mainās dzīve sievietei pēc 50, ja viņa ilgi nav bijusi attiecībās – dalos savā pieredzē
Sākotnēji domāju, ka vīrs vienkārši nedzirdēja, tāpēc atkal piezvanīju. Pāris minūtes vēlāk durvis visbeidzot atvērās. Kad tās pavērās, manām acīm parādījās negaidīts skats – izspūrušais vīrs un aiz viņa muguras stāvošā mana draudzene Marina.
„Mēs ar Marinu te kafiju dzērām,” – nepārliecinoši paskaidroja vīrs, mēģinot izlikties mierīgs.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
