Nezinu, no kurienes man radās spēks, bet es pastūmu malā vīru un devos tieši pie Marinas. Mans vīrs mēģināja atturēt mani un neļāva pietuvoties draudzenei. Taču, tiklīdz viņa atbrīvojās no manām rokām, viņa momentā atstāja mūsu dzīvokli. Un tajā brīdī visas manas sajūtas pārgāja uz vīru. Es pateicu skaļi visu, ko vien domāju par viņu:
– Lai tavas kājas šeit vairs nekad nerādītos!
Vīrs, nolaidis galvu, klusējot devās savākt savas mantas, it kā izvairoties no manas skatiena.
Nākamajā dienā viņš atnāca lūgt piedošanu, bet es nepiedevu. Un patiesībā, es nenožēloju, ka nepiedevu. Mans dēls jau ir pieaudzis, un kad viņš atved pie manis mazdēlu, esmu patiesi priecīga. Pēc vīra es īpaši neilgojos. Tagad dzīvoju mierīgi, pati priekš sevis. Labāk būt vienai, nekā mazgāt veļu un gatavot ēst vīram, kurš nav uzticīgs.
Mācība no šī mana stāsta ir vienkārša: nevajag dzīvot kompromisos, kas samazina tavu cieņu pret sevi. Uzticība ir pamats, uz kura balstās jebkuras attiecības, un, ja tā ir zaudēta, reizēm labāk ir iet tālāk vienatnē, nekā dzīvot pastāvīgā vilšanās ēnā.
Es saprotu, ka tas bija ļoti grūts lēmums, un patiesībā man tas prasīja daudz spēka. Uzticība ir būtiska attiecībās, un kad tā tiek zaudēta, es jutu, ka nevaru dzīvot ar to, ka tiek pārkāptas manas robežas. Es zinu, ka daudziem cilvēkiem varētu būt grūti pieņemt lēmumu iet tālāk pēc tam, kad ir zaudēta uzticība, bet man šķita, ka tas bija vienīgais pareizais ceļš, lai atgūtu savu mieru un pašcieņu.
Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas baidās dzīvot viena, ja tas nozīmē, ka man vairs nav jāpiedzīvo vilšanās. Mans dēls ir pieaudzis, un katra viņa un mazdēla vizīte man sniedz lielu prieku. Pēc vīra īpaši neloloju ilgas, un es neuzskatu, ka būtu jāpatur attiecības, kas vairs nesniedz to, kas ir svarīgi man – uzticību un cieņu.
Draudzene, ar kuru bija sākusies mūsu ciešā draudzība, pēc visa notikušā nolēma aiziet no veikala darba. Tas bija vēl viens solis, kas lika saprast, ka mūsu draudzība beidzas. Kad viņa aizgāja, es sapratu, ka pēc šī notikuma mūsu attiecības vairs nekad nebūs tās pašas. Mēs vairs nekad nesatikāmies un mūsu ceļi šķīrās. Tas bija skumji, jo mums bija daudz kopīgu mirkļu, bet, pēc tam, kas notika, es sapratu, ka vairs nevaru uzturēt šo saikni.
Un es jautāju tev – ko tu domā par to? Kā tu būtu rīkojusies šādā situācijā?
