1. Sinepju gāze.
Brūnā substance, ko izmantoja 1. Pasaules karā, piepilda cilvēka plaušas ar ūdeni, liekot tam noslīkt no iekšpuses.
2. Nervu gāze
Tā rada lielas tulznas, nervu spazmas un iekšējo asiņošanu.
3. Fosgēna gāze.
85% 1. Pasaules kara ķīmisko ievainojumu radīja šī gāze, kura liek ķermenim pārtraukt izmantot skābekli, ko uzņem ieelpojot.
4. Piparu gāze.
Tā tagad ir pieejama visiem, taču tās izmantošana karadarbībā ir aizliegta.
5. Plastmasas mīnas.
Plastmasā ieslēptas mīnas ir visbīstamākās, jo to atrašanās vietu nevar noteikt ne ar kādiem aparātiem. Un, ja kādam sprādziena rezultātā ķermenī iestrēdzis plastmasas gabals, ārstiem ir daudz grūtāk noteikt tā atrašanās vietu.
6. Smaiļu bedre.
Šajās apslēptajās tranšejās iekšā atradās nāvējoši asmeņi, kuri arī tika nosmērēti ar izkārnījumiem, lai izraisītu šoka reakciju ķermeņos, kuri ar tiem saskarsies.
7. Sikspārņbumbas.
Sikspārņi, kuros iestrādāta sprāgstoša viela – napalms – tika ielaisti pilsētās, lai tās saspridzinātu vai nodedzinātu. Bet laimīgā kārtā šī metode nekad īsti nestrādāja.
Avots: factualstuff.net
Tevi noteikti interesēs
- Augļu kokiem sārtojas lapas: tam ir nopietns iemesls – brīdina pieredzējuši dārzkopjiby Laura Kārkliņa
- Šo kļūdu dēļ kabači vienkārši sapūst dobē – profesionālu dārzkopju padomi, kā izvairīties no problēmasby Anete Vītola
- Mūsu senču ticējumi – kāpēc mājās ir jātur dzintars un kur tas ir jānovietoby Laura Kārkliņa