Klimata pārmaiņas?
Šīs vasaras anomālijas daļēji noteica bloķējošas augsta spiediena apgabalu sistēmas, kas ilgstoši atradās virs Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona, lietus mākoņus novirzot uz Islandi. Šādi noturīgi augsta spiediena apgabali ir ierasti, jo īpaši pavasara mēnešos. Tomēr šogad šādi apstākļi saglabājās krietni ilgāku laika periodu. Ļoti līdzīgi apstākļi tika novēroti arī 1889. un 1947. gadā. Tomēr šī gada laika apstākļus ietekmēja arī ilgtermiņā novērotā klimata pasiltināšanās. Tādējādi rekordaugstās gaisa temperatūras ir rezultāts noturīgu augsta spiedienu apgabalu, sausuma un pakāpeniskas vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās kombinācijai.
Ziemeļu un Baltijas valstīs laika apstākļi gadu no gada ievērojami atšķiras. Šāda laika apstākļu mainība būs novērojama arī nākotnē, tomēr klimatam mainoties un kļūstot siltākam, visticamāk ziemas sezonas būs mazāk aukstas, savukārt vasaras sezonas kļūs vēl siltākas. Mērenu un bez-sniega ziemu ietekmē samazināsies novēroto ekstrēmāla aukstuma gadījumu skaits. Savukārt garāka siltā perioda ar augstu gaisa temperatūru un salīdzinoši nelielā nokrišņu daudzuma pieauguma vai pat samazinājuma ietekmē, vasarās kļūs biežāki karstuma viļņi un sausuma periodi. Citi, daudz nenoteiktāki liela mēroga atmosfēras cirkulāciju ietekmējoši faktori, ieskaitot zema spiediena apgabalu biežuma mainību un augsta spiediena apgabalu noturību, varētu vēl papildus pastiprināt iepriekš minētās izmaiņas.
Esi gatavs!
Sabiedrībai jābūt gatavai klimata pārmaiņu radītajām sekām – laika apstākļu anomālijām, kas var ietvert karstuma viļņus, kā arī ilgstošu nokrišņu izraisītus plūdus un lokālas ekstremālas lietusgāzes.
Tāpēc nepieciešami precīzi un savlaicīgi ekstremālu laika apstākļu brīdinājumi, sabiedrības un dažādu tautsaimniecības jomu pielāgošanās plāni, kā arī siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu samazinājums. Laika prognozes un atmosfēras stāvokļa novērošana ir nozīmīgs ieguldījums sabiedrības drošības garantēšanai. Savukārt līdzšinējo klimata pārmaiņu analīze kopā ar nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju modelēšanu nepieciešama, lai noteiktu nelabvēlīgu laika apstākļu radītos apdraudējumus un riskus.
Ir nepieciešams pievērst uzmanību arī klimata pārmaiņu iespējamajām sekām, sākot ar tiešu ietekmi uz tautsaimniecības jomām, piemēram, būvniecību, lauksaimniecību un enerģētiku, beidzot ar netiešu ietekmi uz valstu politiku (piemēram, klimata bēgļi). Un, visbeidzot, ir nepieciešamas publiskas diskusijas par mūsu gatavību rīkoties drosmīgi, lai pielāgotos nākotnes laika apstākļiem, kas būs siltāki un mitrāki. Ir nepieciešams gan mazināt klimata pārmaiņas, gan pielāgoties to izraisītajām sekām.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības stiprināšana
Klimata pārmaiņas un laikapstākļi ir globālas parādības. Lai tām sagatavotu sabiedrību, mazinātu postošās sekas, kā arī stiprinātu spēju pielāgoties, nepieciešama starptautiska sadarbība visos līmeņos. Meteoroloģiskie dienesti var piedāvāt sabiedrībai nepieciešamo klimatisko un meteoroloģisko informāciju, un pielāgot savus pakalpojumus atbilstoši tās vajadzībām. Sadarbība norit gan globālā līmenī, ko organizē Pasaules Meteoroloģijas organizācija (WMO), gan reģionālā mērogā.
Ziemeļu un Baltijas valstu meteoroloģiskie dienesti uzlabos savu sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, izstrādājot vienotu skaitliskās laika apstākļu modelēšanas platformu, tajā iekļaujot arī sadarbības institūcijas Īrijā un Nīderlandē. Pētniecisko resursu apvienošana ļaus uzlabot meteoroloģisko dienestu sniegto pakalpojumu kvalitāti un nodrošinās mums lielākas iespējas prognozēt ekstremālus laika apstākļus un to izmaiņas.
Tomēr sabiedrībai galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvākā veidā izmantot šo informāciju, pielāgojoties laika apstākļu un klimata pārmaiņu radītajiem riskiem.
Lasi arī: ”Idiotu bars!” Aija Dembovska ”Lauku sētā” jau iekuļas pirmajā konfliktā un draud kauties
Roar Skålin, Ģenerāldirektors, Norvēģijas Meteoroloģijas institūts
Rolf Brennerfelt, Ģenerāldirektors, Zviedrijas Hidrometeoroloģijas institūts
Marianne Thyrring, Ģenerāldirektors, Dānijas Meteoroloģijas institūts/NordMet padomes priekšsēdētāja
Juhani Damski, Ģenerāldirektors, Somijas Meteoroloģijas institūts
?rni Snorrason, Ģenerāldirektors, Islandes Meteoroloģijas birojs
Kristaps Treimanis, Valdes priekšsēdētājs, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
Saulius Balys, Ģenerāldirektors, Lietuvas Hidrometeoroloģijas dienests
Taimar Ala, Ģenerāldirektors, Igaunijas Vides aģentūra