“Ak, es nesteidzos,” viņa atbildēja “es esmu ceļā uz veco ļaužu pansionātu.” Ar asarām acīs viņa stāstīja: “Man vairs nav neviena ģimenes locekļa. Un mans ārsts apgalvo, ka man vairs ilgi nav atlicis dzīvot.” To klausoties, es izslēdzu skaitītāju un jautāju: “Kur Jūs vēlētos braukt?”
Tā mēs nobraukājām 2 stundas, kad viņa man parādīja ēkas, kurās viņa bija mācījusies, dzīvojusi un precējusies. Reizēm viņa lūdza piestāt pie vienkāršas ēkas, viņa skatījās tumsā un klusēja. Pēc tam viņa klusi teica: “Esmu nogurusi. Nu ir laiks doties.”
Aizvedu kundzi uz iepriekš doto adresi, kurā mums pretī vērās necila ēka. Izkāpām ārā, kad viņai pretī jau steidzās 2 darbinieki. Izņēmu kundzes koferi no bagāžas nodalījuma un gatavojos to nest līdz istabai. Kundze jau bija iesēdināta invalīdu krēslā.
“Cik es Jums esmu parādā?” kundze jautāja, sniedzoties savā somiņā.
“Jūs neesat man parādā!,” es laipni atbildēju.
“Jums ir jāpelna iztika,” viņa teica, uz ko es atbildēju, ka ir arī citi pasažieri.
Bez domāšanas es noliecos un apskāvu veco kundzi. Un viņa mani saķēra tik cieši, cik vien varēja. “Jūs devāt vecai kundzei brīdi prieka, paldies Jums liels,” viņa ar asarām acīs un spiežot manu roku teica.
Lasi arī: “Tas ir sievas pienākums” – muļķības, nav tāda lieta, kā “sievas pienākums”
Es skatījos, kā aizveras durvis aiz kundzes muguras un nespēju beigt domāt, kas būtu noticis, ja viņai būtu gadījies dusmīgs šoferis? Vai šoferis viņu nebūtu gaidījis? Man tas varbūt bija niecīgs dzīves brīdis, bet kundzei, tas iespējams bija skaistākais brīdis no viņas pēdējiem dzīves gadiem.
Avots: trendingstylist.com
dirsa
Nu kaa var kko tik daunisku uzrakstit?! Ja tev nav, ko sacit, kluse…
Mans deels jau pusgadu nav man oiezvaniijis,lai gan zina,ka emu slima….UNtaadu cilveeku ir daudz,par kuriem beerni nelikas ne zinis.Atbalsta tikai kaiminji un sabiedriskas organizaacijas.
nu neesi tik slima ka sedi pie datora un drikelee…. ir jau arii taadas kuras uzskata ka kadam buutu pienaakums izpatikt katrai kaprizei… (katri vecaaki ir savaa zinaa atbidigi kadi ir berni) spogula atspulgs….
bet runaajot par stastu vienkarsi saskreja asaras acis…. un te neliekas ka berni vareetu pamest savu mammiti…
Jēzus Tevi mīl! Nāc pie viņa un atradīsi patieso piepildījumu gan arī būs veselība!
ar ticiibu neuzbaažas tu nolādētais alni! kas grib tic, kas grib, nē.
+
jesus sucks
Jēzus Tevi mīl! Nac pie viņa un atradīsi patiesu piepildījumu, gan veselību!
un tu arī esi lohs. Kāds jēzus?
arī ir iznācis dažas reizrs izbraukt,vienkārši,lai aizvestu līdz mājām…..apstājos,jo tantiņa bija jau gados,jāiet ap km 40,alūksne lejasciems,autobusa šoferis nebija ņēmis,lo neesot naudas vakars jau kresloja,paskrēju 20 km tālāk,kāpjot ārā,viņa man deva vienu no 2viem kukulīšiem maizes,ko bija nopirkusi pilsētā,arī daži dārzeņi………..braucot atpakaļ bija kamols kaklā un dusmas ar pretīgumu pret mūsu badaino un parazītisko valdību!!!!!!!!
trollis
aptrollētie vēl joprojām tur daudzi sēž ar saviem veiksmes stāstiem,bet laukos situācija ir tāda,kāda ir!
*facepalm* kāds vispār sakars valdībai ar šo
laikam qw taisnība
Kāds sakars ? Vai tad ne valdība ir atbildīga par pensionāru rūgtajām vecumdienām , par to , ka laukos satiksme vai nu nav vispār , vai ir , bet pāris reizes nedēļā ?
tu esi muļķis vai izliecies??
Kad vaino valdību – nāk atmiņās filma “Suņa sirds”
https://www.youtube.com/watch?v=SJ6gJ3nU6jQ
Labi darīts:)
Ar asarām acīs. Visu to labāko taksista šoferim, lai šādiem cilvēkiem viss dzīvē piepildās.
Vairaak patīkamu cilvēku lūdzu.
Ļoti jauki 🙂
Pārāk skaisti, lai būtu ticami. Vismaz pie mums tā nenotiek.
Arī pie mums tā notiek Reiz kundzīte Alfas rimi iepirkās, ilgi maciņā meklēja naudu un kavēja rindu, līdz kāds krievtautīgs vīrietis pienāca no rindas beigām un samaksāja. Arī pie mums visi nav slikti, tikai paši visu mālē melnu.
Tā ir:)
Šādi stāsti dara pasauli labāku…
bet rīcības! stāstīt var visu ko.
Un vispār kā ir jānodzīvo dzīve, lai nebūtu neviena tuvinieka ? Par labiem cilvēkiem vienmēr kāds atceras, tā kā nevajag te izdomāt pasaciņas.
Notiek arī dažādas traģēdijas…
Nu-nu. Piedomā pie tā, ko raksti. Ka pašam nesanāk dzīves beigās palikt nevienam nevajadzīgam.
Forsi,kad tomer pastav un merdz but saprotosi cilveki…tas tacu ir lautkas tiesam labi izdarits…
Protams patiess prieks ka mūsu pasaulē valda ne tikai sauss bizness bet pie stūres sēž dzīvi cilvēki.
Par tiem komentētājiem kas aicina pie Jēzus – nu atbildes tiesa diezgan zema intelekta, bet jāsaka ka īpaši augsts intelekts nav arī tam kas aicina. To ka ticēšana dievam ir psiholoģiska rakstura slimība zinātnieki jau sen ir pierādījuši. Vienīgais ko varu ieteikt – izturēsimies pret slimiem cilvēkiem ar pietāti 😀
Jā, dikti foršs stāsts. Žēl ka tas notika 20 (!!!) gadus atpakaļ, un ne Latvijā. 😀 😀
To uzrakstija Kent Nerburn, un tas ir no grāmatas “Living in the Spirit of the Prayer of St. Francis”.
Un internetā šis stāsts staigā jau no 1999 gada!
Ierakstiet google – taxi driver old lady hospice story
pasaule ir dažāda, cilvēki dažādi, citi dzīvo sūdos un tos pāstrādā par svaigiem sūdiem(tapēc dzīvē citu krāsu neatpazīst), citi vienk nes gaismu, dod to citiem un saņem pretīm gaismu. Pasaule ir dažāda.
un kāda šķirba kur šis stāsts radies, tas noteikti aizskar miljonus, domāju arī sievietēm ir tā pat.
Kāds te sakars ar dzimumu??