Šī gada trešajā ceturksnī Latvijā vidējā bruto alga par pilnas slodzes darbu, proti, alga pirms nodokļu nomaksas, sasniedza 1703 eiro.
Jāņem gan vērā, ka sociālajos tīklos vairāki komentētāji jau izteikuši skepsi, apgalvojot, ka paši šādas algas nav saņēmuši. Daudzi uzskata, ka vidējā alga tiek mākslīgi palielināta, iekļaujot milzīgās algas, kas nav pieejamas lielākajai daļai iedzīvotāju. Tāpēc daudzi uzsver, ka daļai cilvēku šāds atalgojums ir tikai teorētiska statistika, nevis reālā pieredze.
Salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, vidējā bruto alga pieauga par 9,9%, kas ir par 154 eiro vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa pieauga par 9%, sasniedzot 1684 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā tā palielinājās par 12,3% un sasniedza 1758 eiro.
Vispārējās valdības sektorā, kur ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību pārvaldītās kapitālsabiedrības, vidējā bruto alga trešajā ceturksnī bija 1703 eiro. Salīdzinot ar pagājušā gada to pašu periodu, tas ir pieaugums par 12,3%.
Šī gada trešajā ceturksnī vidējā samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas sasniedza 11,59 eiro. Tas ir par 10,9% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn un par 1,5% vairāk nekā šī gada otrajā ceturksnī.
Gada laikā alga palielinājās par 9,4%, kas pārsniedza patēriņa cenu pieauguma tempu. Pielāgojot inflācijas ietekmei, reālais neto algas pieaugums sasniedza 8,3%.
2024. gada trešajā ceturksnī bruto darba samaksas mediāna pilnas slodzes darbam bija 1385 eiro, kas ir par 135 eiro jeb 10,8% vairāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā. Pēc nodokļu nomaksas darba samaksas mediāna sasniedza 1016 eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Šo faktoru kombinētā ietekme atspoguļojas darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita izmaiņās, kas tiek ņemti vērā, aprēķinot vidējo darba samaksu.
Darba samaksas fonds 2024. gada trešajā ceturksnī pieauga par 289,1 miljonu eiro jeb 8,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trešo ceturksni. Tajā pašā laikā pilnā slodzē pārrēķinātais algoto darbinieku skaits samazinājās par 11 400 jeb 1,5%.
2024. gada trešajā ceturksnī visstraujākā vidējās darba samaksas izaugsme gada laikā tika novērota izglītības nozarē, kur tā pieauga par 19,2%, ievērojami veicinot sabiedriskā sektora algu kāpumu. Liels pieaugums bija arī administratīvo un apkalpojošo dienestu nozarē (15,9%), nekustamo īpašumu nozarē (15,2%) un citu pakalpojumu nozarē, kur alga palielinājās par 14,4%. Šajās nozarēs atalgojuma kāpumu veicināja gan algu paaugstināšana, gan darbinieku skaita samazināšanās.
Darbinieku skaits samazinājās lielākajā daļā nozaru, izņemot ūdens apgādi, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanu un sanāciju, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, finanšu un apdrošināšanas darbību, valsts pārvaldi un aizsardzību, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozari, kur darbinieku skaits palika nemainīgs vai pat pieauga.
2024. gada trešajā ceturksnī vidējā alga pilnas slodzes darbam pārsniedza valsts vidējo līmeni šādās nozarēs:
Finanšu un apdrošināšanas darbības – 2801 eiro;
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi – 2732 eiro;
Enerģētika – 2116 eiro;
Valsts pārvalde – 1996 eiro;
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde – 1956 eiro;
Veselības un sociālās aprūpes nozare – 1772 eiro.
Viszemākā vidējā alga par pilnas slodzes darbu 2024. gada trešajā ceturksnī tika novērota izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, sasniedzot 1106 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Reģionu griezumā visstraujāk vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas gada laikā pieauga Zemgalē (par 11,4%), Vidzemē (par 11,1%) un Latgalē (par 11%).
Lielākā vidējā bruto darba samaksa bija Rīgā – 1877 eiro, savukārt zemākā Latgalē – 1223 eiro, kas ir par 35% mazāk nekā galvaspilsētā. Atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā nedaudz samazinājās visos reģionos, izņemot Rīgas reģionu un Kurzemi, kur izmaiņas netika novērotas. Lielākā plaisas samazināšanās bija Zemgalē – par 1,3 procentpunktiem.