Pētījums: tev VAR būt liekais svars un tajā pašā laikā būt pilnīgi vesels, ja vien dari ŠO

Nīderlandiešu zinātnieki secinājuši, ka fiziskās aktivitātes samazina iespēju ciest no sirds slimībām, neatkarīgi no cilvēka ķermeņa masas indeksa (ĶMI).

Zinātnieku komandai izdevās atklāt, ka neaktīvi cilvēki ar lieko svaru par vienu trešdaļu biežāk saslima ar kardiovaskulārajām slimībām, salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuriem ir veselīgs svars un kuri nodarbojas ar sportu.

Turpretī tie cilvēki ar lieko svaru, kuri regulāri nodarbojās ar fiziskām aktivitātēm, arī spēja tikpat lielā mērā mazināt sirds un asinsvadu slimību risku. Pie fiziskajām aktivitātēm pieskaitāma pat mājas tīrīšana.

Dr. Klondians Dana no Roterdamas Erasmus Universitātes medicīnas centra skaidro:

Mēs noskaidrojām, ka fiziskas aktivitātes pasargā lielāko daļu cilvēku populācijas no kardiovaskulārām saslimšanām. Tiem, kuriem ir liekais svars vai aptaukošanās, netika novērots paaugstināts kardiovaskulāro slimību risks salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuriem ir normāls svars.”

Viņš stingri piemetina, ka šādi rezultāti saglabājas tikai tad, ja cilvēki ir fiziski aktīvi, papildinot: “Mūsu iegūtie dati liecina, ka fiziskās aktivitātes spēlē nozīmīgu lomu pusmūža un vecāku cilvēku dzīvē. Aptaukošanās un paaugstināts svars bez aktivitātēm paaugstina iespēju, ka varētu attīstīties sirds un asinsvadu slimības.”

Dr. Dana uzsver, ka pētījums veikts cilvēkiem, kuri ir vecāki par 55 gadiem, bet vidēji dalībnieki bija 70 gadus veci, tādēļ, ļoti iespējams, ka uz jaunākiem cilvēkiem iegūtie dati nav attiecināmi.

Lasi vēl: Populārākie mīti par veselību, kuriem kauns ticēt – īpaši #3

Aptaukošanās kaitē organismam, jo tauku šūnas paātrina galveno asinsvadu aizsprostošanos, tādējādi paaugstinot risku ciest no kardiovaskulārajām saslimšanām.

Fiziskās aktivitātes mazina šo risku, jo tās noārda asinsvados izveidojušās tauku nogulsnes un mazina sirds nepieciešamību pēc skābekļa.

Citi eksperti skaidro, ka aptaukošanās neietekmē tikvien kā sirds veselību – tā (pēc kāda cita pētījuma datiem) potenciāli izraisa 11 veida vēža saslimšanas.

Profesors Navīds Satars, vielmaiņas medicīnas eksperts no Glāzgovas Universitātes, piemetina: “Šis ir vērtīgs pētījums, tomēr datus nevajadzētu interpretēt tādā veidā, ka kaitīgo pārtiku var ēst, ja nodarbojas ar sportu. Nepareiza un nepiemērota diēta paaugstina dažādu saslimšanu risku. Lai arī kāds būtu cilvēka ĶMI, fiziskās aktivitātes ir veselīgas un ieteicamas. Tomēr jāņem vērā, ka paaugstināts ĶMI krietni grūtāku padara aktīva dzīvesveida piekopšanu.”

Avots: dailymail.co.uk

Iesaki šo rakstu citiem!

Leave a Comment