Kas ir tava gaisma tumsā?
Mana gaisma tumsā ir ģimene. Īpaši laiks, ko pavadu ar meitu, liek justies droši un stabilizē manu pasauli, it īpaši, ja runājam par tām “duļķainajām brillēm.” Tieši šajos brīžos es visvairāk izjūtu savas rīcības nozīmi un savu vietu dzīvē. Ģimene ir mana miera osta, kurā pat iekšējā haosa laikā varu atrast līdzsvaru.
Protams, audzināšana ir kā nepārtraukts eksperiments. Tu centies dot labāko, bet nekad nevari būt pilnīgi drošs, vai kāds vārds vai rīcība kādreiz dziedēs vai, gluži pretēji, ievainos. Taču šobrīd ģimene man sniedz dziļāko dzīves jēgu. Vienlaikus es mācos būt arī laba vecāka pašai sev. Būt draudzīgai pret sevi ir tikpat svarīgi, jo bieži vien esam paši sev visskarbākie kritiķi. Mēs daudz runājam par to, ka nav pieņemami sāpināt citus, bet reizēm aizmirstam, ka tas pats attiecas uz mums pašiem.
Tu jau pieminēji savu iekšējo cīņu, tāpēc parunāsim mazliet par bailēm. No kā šodien baidies?
Bailes vienmēr ir klātesošas, tās nāk un iet kā viļņi — vienu dienu spēcīgāk, citu vājāk. Vislielākās bailes man ir par tuvākajiem, par to, ka viņiem varētu notikt kas slikts. Pēdējā laikā esmu dzirdējusi tik daudz traģisku stāstu, ka tas neizbēgami rada trauksmi.
Katru reizi, kad meita kaut kur dodas, sirdī klusi saku: “Lūdzu, sargā viņu.” Un es zinu, ka šīs sajūtas pazīst lielākā daļa vecāku. Mēs visi baidāmies par tiem, kurus mīlam, un tā ir cilvēciska daļa no rūpēm un mīlestības.
Lasi vēl: Baiba Sipeniece-Gavare dalās ar to, kur aiziet ievērojama daļa viņas honorāru
Es ticu, ka aiz vārda “nevaru” vienmēr slēpjas kas vairāk. Ir svarīgi saprast, kas tieši — bieži vien tas patiesībā nozīmē “negribu”. Manā darbā es bieži redzu, ka cilvēki ne vienmēr patiesi vēlas zaudēt svaru, jo nemainot ieradumus, viņi saglabā kādus slēptus ieguvumus. Dažkārt nemainīšanās sakņojas bailēs no nezināmā vai no tā, kā pārmaiņas ietekmēs viņu dzīvi.
