Profesors Tods Strīlmens no Džordžijas tehnoloģiju institūta pastāstīja: “Mēs esam atklājuši sakarību starp garšas kārpiņām un zobiem. Mēs šobrīd mēģinām saprast, kas liek šūnām attīstoties veidot garšas kārpiņas vai zobus.”
“Šī pētījuma potenciāls ir aktuāls un interesants visiem cilvēkiem, kuri kādreiz ir bijuši pie zobārsta vai saskārušies ar zobu problēmām.”
Malavi ezerā mītošās cihlīda zivis ir adaptējušas zobus unikālajai videi, kurā dzīvo. Vienai no cihlīda zivju pasugām ir tikai pāris zobu, jo zivis pielāgojušās planktona ēšanai, kuru tās norij, tādēļ zivīm zobi nav nepieciešami. Cita šo zivju suga pārtiek no aļģēm, kas jānokasa no akmeņainas virsmas. Šai sugai ir īpaši attīstīti zobi un to ir krietni vairāk nekā planktonu ēdošajām zivīm.
Izpētot peļu un zivju ģenētiskās atšķirības, zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka šos audus var izmantot cilvēku zobu reģenerēšanai.
“Cilvēku mutē esošais epitēlijs izrādījies plastiskāks, nekā mēs iepriekš domājām,” piemetina Strīlmens.
Tagad zinātnieki aktīvi strādā pie tā, lai izpētītu to, kā zobos ieaug nervi un asinsvadi.
Avots: www.dailymail.co.uk
