Sociālajos tīklos nesen parādījās neliels stāsts, kas ātri ieguva popularitāti un piesaistīja plašu cilvēku interesi.
Piektdiena daudziem cilvēkiem ir laiks, kad var izbaudīt ballītes un izklaides, tomēr man šī diena ir īsts atpūtas brīdis, kas ļauj aizbēgt no ikdienas steigas un doties uz savu mierīgo patvērumu – vasarnīcu Olainē. Šogad esmu īpaši priecīga, ka, papildus citiem uzlabojumiem, kas padara šo vietu ērtāku, es beidzot varu baudīt arī sildītāja sniegtās ērtības, kas padara pat vēsākos vakarus īpaši omulīgus un siltus.
Šoreiz tomēr mēs nerunāsim par to. Šoreiz es vēlos dalīties ar citu pieredzi, kas saistīta ar šo brīnišķīgo vietu un visām tās piedāvātajām iespējām, kuras ir sniegušas īpašu ietekmi un vērtību.
Man ļāva beigt darbu ātrāk, un ap sešiem vakarā es jau biju savā mīļotajā vasarnīcā. Nesteidzoties atvērt vārtiņus, manam skatienam piesaistīja melna soma, kas gulēja uz zemes.
Grūti būtu apgalvot, ka biju pilnīgi nobijusies vai pārsteigta, taču noteikti izjutu zināmu piesardzību. Jau kopš seniem laikiem vietējie cilvēki mēdza rīkoties šādi: atstājot somas uz svešiem zemes gabaliem, kamēr, piemēram, viņi aizbēga, lai vēlāk atgrieztos. Un, nedod Dievs, ja šajā laikā kāds izdomāja iztukšot somas saturu.
Atskatoties apkārt un pārliecinoties, ka neviens nav redzams tuvumā, es pieņēmu lēmumu atvērt somu.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā un uzzini, kas tieši notika un kā viss beidzās
