— Tas ir tavs vectēvs, — klusi teica viņa.
Es pārsteigta skatījos uz fotogrāfiju.
— Kā tas iespējams? Vecmāmiņa vienmēr teica, ka vectēvs gāja bojā, kad tu biji maza…
Mamma sasprindzināja lūpas un novērsa skatienu.
— Tas nebija tas cilvēks, kuru tu pazīsti kā savu vectēvu, — viņas balss trīcēja. — Viktors bija vecmāmiņas pirmā mīlestība. Viņi vēlējās būt kopā, bet viņu ielika aiz restēm pēc nepatiesiem apsūdzējumiem. Kad viņš tika atbrīvots, vecmāmiņa jau bija precējusies ar tavu “vectēvu”. Bet visu dzīvi viņa glabāja viņa fotogrāfiju un rakstīja viņam vēstules…
Es sajutu, kā viss iekšā it kā sagriežas.
— Viņš viņu atrada?
Mamma skumji pamāja ar galvu.
— Jā. Viņi satikās gadu pirms viņas mūžībā aiziešanas. Vecmāmiņa lūdza viņam piedošanu par to, ka negaidīja. Viņš teica, ka nekad viņu nevainoja.
Dienas prognoze 31. martam iesaka pavadīt laiku mājās, lai sakoptu savu vidi un domas
Es klusēju, nezinot, ko teikt.
— Viņa gribēja, lai viņš būtu blakus, vismaz tā, — mamma norādīja uz fotogrāfiju. — Tā bija viņas pēdējā lūgšana.
Es uzmanīgi noliku fotogrāfiju atpakaļ, ietinu to lakatā un noliku tur, kur tā arī bija gulējusi.
