1902.gada 8.maijā Martinikā notika vulkāna Montpelē izvirdums, kas nogalināja vairāk nekā 40,000 iedzīvotājus. Vietējie jau nedēļu nojauta, ka tuvojas vulkāna izvirdums, taču cerēja uz to labāko. Vulkānam izvirstot, vietējie iedzīvotāji no savām viensētām bēga uz pilsētu meklēt patvērumu, taču nesekmīgi – arī tur vulkāns parādīja savu spēku, ar lavu noslaukot visu, kas gadījās tā ceļā. Lavas temperatūra sasniedza 1000 grādu pēc celsija.
Iepriekšējā dienā Ludgers bija apcietināts un iemests akmens pazemes izolatorā netālu no Montpelē, kur viņš atradās pilnīgā tumsā – vienīgā gaisma, kas telpā iespīdēja, bija no nelielās spraugas durvju apakšā. Vulkāna izvirduma laikā viņu neviens nesteidzās glābt. Durvju apakšas spraugu Ludgers nosedza ar kreklu, kurā bija vairākas reizes urinējis, lai tas kļūtu mitrs un spētu aizturēt vairāk lavas tvaiku, kas ir tik karsti, ka sadedzina skābekļa molekulas.
Lasi vēl: 10 briesmīgākās pilsētas, kurās ir bīstami dzīvot
Kopumā viņš tur pavadīja trīs dienas. Ceturtajā dienā viņa saucienus izdzirdēja glābēji. Ludgers iznāca no “izolatora”, un viss jau izskatījās pilnīgi citādi. Iznīcība vispakārt. Viņa pilsēta bija pilnībā izmirusi – viņš bija palicis tās vienīgais iedzīvotājs. Ludgera ķermeni klāja apdegumu izraisītās rētas, ar kurām viņš turpmāk pierādīja savu šķietami neticamo stāstu par piedzīvoto nolemtības dienā.
Avots: elitereaders.com
