— Klausies, es te gribu paēst vakariņas, vai tu nezini, kur mums ir majonēze?
Vai tu nemaz negribēsi zināt, kas viņa ir, kāpēc es aizgāju? Tu nemaz neuztraucies, nevēlies, lai es atgrieztos? Vai tiešām tu mani nemīli?
Es uz brīdi apdomājos, pirms atbildēju.
— Man pilnīgi vienalga, kas viņa ir un kāpēc tu aizgāji. Tās ir tavas darīšanas. Tu, tiešām, arī majonēzi pie mīļākās paņēmi?
Viņš it kā neticēja savām ausīm:
— Kāda tu sieviete! Vīrs aiziet, bet tu vēl jautā par majonēzi? — viņš teica, un es padomāju, ka, šķiet, ir laiks beigt šo sarunu.
Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs prognozē vasaru: 17. un 18.aprīlis ir ļoti svarīgas dienas
Es nejutu ne skumjas, ne nožēlu. Manas domas bija tikai par bērniem un mājām. Lai vīrs iet savu ceļu, viņa prombūtne man jau sen nebija nekāds zaudējums.
Kā jūs rīkotos šīs sievietes vietā? Vai jūs būtu satraukti un mēģinātu noskaidrot visu pa telefonu, vai arī censtos saglabāt mieru un domāt par praktiskām lietām, kā to darīja viņa? Kāda būtu jūsu prioritāte šādā situācijā? Padalieties ar savām domām!
